Tests TVP Integritātes pakta standarta vizualizācijai

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021–2027 ietvaros personu apvienība sniedza izpētē balstītu pakalpojumu "Starptautiskās pieredzes izpēte un integritātes paktu ieviešanas standarta izstrāde" (iepirkuma identifikācijas Nr. MK VK 2024/01/ESF+).

© Valsts kanceleja 2025

Pakalpojumu sniedza personu apvienības SIA "SAFEGE BALTIJA", biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" un biedrības "Sabiedrība par atklātību – DELNA" ekspertu komanda:

• Valts Kalniņš (vadošais pētnieks)

• Agnese Frīdenberga

• Līga Stafecka

• Jēkabs Kārlis Rasnačs

• Krista Asmusa

• Valdis Tirzmalietis

• Džeina Gaile

• Normunds Čiževskis

• Solita Dombrovska (konsultante)

• Ieva Cēbura

Tekstā lietotie saīsinājumi:

ADJIL – Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likums

CFLA – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

ES – Eiropas Savienība

IAL – Informācijas atklātības likums

IP – Integritātes pakts

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

NVO – Nevalstiskā organizācija

PIL – Publisko iepirkumu likums

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

SLO – Sabiedriskā labuma organizācija

SPSIL – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

TI – Transparency International

VPIL – Valsts pārvaldes iekārtas likums

Latvijas valsts un pašvaldību institūcijas ik gadu veic publiskos iepirkumus par vairāk nekā 5 miljardiem eiro¹, kas veido ievērojamu daļu no valsts budžeta izdevumiem. Lai nodrošinātu šo līdzekļu godprātīgu un atklātu izlietojumu, valsts pārvaldē ir jāievieš efektīvi pretkorupcijas un uzraudzības mehānismi. Viens no starptautiski atzītiem risinājumiem labas pārvaldības stiprināšanai ir integritātes pakts² (turpmāk – IP) – starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (turpmāk – TI) radīts instruments.

IP ir vienošanās starp pasūtītāju, piegādātāju un neatkarīgu uzraugu, kurā visas puses apņemas ievērot augstākos ētikas un atklātības standartus publiskā iepirkuma procesā. Šāds mehānisms nodrošina, ka iepirkumi norit atbilstoši normatīvo aktu prasībām, mazina interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī vairo sabiedrības uzticēšanos attiecīgajam projektam. IP ieviešana ir īpaši lietderīga paaugstināta riska un sabiedriski nozīmīgos projektos, piemēram, ja pastāv augsta sabiedrības un mediju interese, jānodrošina ES finansējuma atbildīga izlietojuma uzraudzība, projekts skar nozares ar paaugstinātu korupcijas risku vai ir komplekss un finansiāli apjomīgs, tādējādi prasot pastiprinātu caurskatāmību. Savukārt IP izmantošana nav lietderīga maznozīmīgos vai neliela mēroga projektos, kuros ieviešanas izmaksas pārsniedz potenciālos ieguvumus. IP negarantē, ka šādi izaicinājumi nenotiks, taču, caur sabiedrības līdzdalību projektu uzraudzībā, šos riskus mazina. Tāpat jānorāda, ka IP ir viens no uzraudzības mehānismiem līdzās citiem projektu vērtēšanas mehānismiem, ko publiskā pārvaldes var izmantot savā darbā, lai uzlabotu projektu vadību, finansējuma izlietojumu, efektivitāti.

IP ieviešanas standarts Latvijā (turpmāk – Standarts) izstrādāts kā vadlīnijas valsts pārvaldes darbiniekiem, lai praktiski skaidrotu IP ieviešanas mērķus, principus un izmantošanas kārtību. Standarta mērķis ir veicināt vienotu pieeju IP piemērošanā, balstoties uz labāko starptautisko praksi un Latvijas normatīvajiem aktiem. Tajā izklāstīti IP pamatprincipi un sniegti norādījumi, kā ieviest šo instrumentu valsts pārvaldes darbā – sākot no lēmuma pieņemšanas par pakta uzsākšanu un neatkarīgā uzrauga piesaistes, līdz pat uzraudzības procesa organizēšanai un rezultātu izvērtēšanai. Standarts palīdz noteikt, kuros gadījumos IP piemērot, kā sagatavoties tā ieviešanai un kā nodrošināt efektīvu sabiedrisko uzraudzību. Piemēram, Standarts skaidro iesaistīto pušu lomas (pasūtītāja, piegādātāja un neatkarīgā uzrauga pienākumus un atbildību) un sniedz rekomendācijas par neatkarīgā uzrauga atlasi, informācijas apmaiņas kārtību un komunikāciju ar sabiedrību. Standarts īpašu uzmanību pievērš arī tam, kā IP var izmantot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu īstenošanā, lai nodrošinātu šo projektu caurspīdīgumu un likumību, kā arī sekmētu starpinstitucionālu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.

Šo vadlīniju lietojums paredzēts gan valsts pārvaldes iestādēm, gan pašvaldībām, kā arī citiem pasūtītājiem publisko iepirkumu regulējuma izpratnē, plānojot un īstenojot publiskos iepirkumus vai citus nozīmīgus projektus. Vadlīnijas veidotas, lai valsts pārvaldes darbinieki tās varētu ērti izmantot ikdienas darbā, integrējot IP principus savās procedūrās un lēmumu pieņemšanā.

IP īstenošanu var ierosināt neatkarīgais uzraugs, izrādot un pamatojot interesi par iepirkuma uzraudzību un patstāvīgi to finansējot (parasti piesaistot sabiedrisku fondu, ES finansējumu vai darot to pro bono). Taču šis Standarts ir sagatavots tiem gadījumiem, kad ar ierosinājumu īstenot IP nāk publiskā pārvalde un šādos gadījumos tai jārod risinājumi, kā atlasīt neatkarīgo uzraugu, finansēt uzraudzības procesu, veidot sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Standarts tapis pēc Valsts kancelejas pasūtījuma. Standarta izstrāde balstīta uz līdzšinējo citu Eiropas valstu pieredzi un Latvijas pieredzi IP ieviešanai, kas apkopota ziņojumā "Starptautiskās pieredzes izpēte un Integritātes paktu ieviešanas standarta izstrāde. Izpētes ziņojums"³, (turpmāk – Starptautiskās izpētes ziņojums), TI un tās nacionālo nodaļu izstrādātajiem materiāliem un rokasgrāmatu⁴, kā arī detalizētāk apzinot pieredzi Latvijā, ko no 2005.gada uzkrājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna".

¹ Piemēram, pēc Finanšu ministrijas datiem 2024.gadā Latvijā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot "Rail Baltica" pamattrases līgumu. Avots: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/izstradas-risinajumus-publisko-iepirkumu-efektivitates-uzlabosanai
² Starptautiski parasti lieto apzīmējumu "integritātes pakts". Standartā saglabāts šis labāk atpazīstamais apzīmējums, taču šo jēdzienu varētu latviskot, piemēram, aizstājot ar tādu apzīmēju kā "sabiedriskās uzraudzības līgums" vai "uzticēšanās līgums".
³ Starptautiskās pieredzes izpēte un Integritātes paktu ieviešanas standarta izstrāde, līgums Nr. 2024/045. Izpētes ziņojums, 2025.gads. Personu apvienība: SIA SAFEGE Baltija, Providus, Delna. Pieejams šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/22803/download?attachment
⁴ The Integrity Pact – Harnessing collective action for good governance and business integrity in public procurement, TI, 16 December 2024. Pieejams šeit: https://files.transparencycdn.org/images/Global-Integrity-Pacts-Publication_18122024.pdf

IP ir vienošanās, ko slēdz pasūtītājs⁵ (tekstā arī lietots "līgumslēdzējiestāde"), neatkarīgs sabiedriskais uzraugs un piegādātājs (vai tikai pasūtītājs un neatkarīgais uzraugs), kura uzliek par pienākumu visām pusēm ievērot labāko praksi publiskā iepirkuma procesā un nodrošināt maksimālu caurskatāmību. Neatkarīgais uzraugs parasti ir pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas monitorē procesu un uzņemto saistību izpildi, nodrošinot maksimālu atklātību, tai skaitā, regulāri sabiedrībai sniedzot informāciju par saviem novērojumiem.

⁵ Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu izpratnē.

IP ir divi galvenie mērķi:

1. Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, veicinot uzņēmumu atturēšanos no kukuļošanas, balstoties uz pārliecību, ka arī konkurenti ievēros godīgas spēles principus;

2. Stiprināt labu pārvaldību, samazināt korupcijas vai nesaimnieciskuma radītās izmaksas un izkropļojumus, kā arī nodrošināt labākus pakalpojumus pilsoņiem.

IP tipiski tiek uzlūkots galvenokārt kā sabiedriskās kontroles jeb uzraudzības mehānisms, kas eksistē paralēli citiem valsts pārvaldē jau paredzētiem kontroles mehānismiem un atklātības prasībām. Vienlaikus, vairāku valstu pieredze liecina, ka IP ir daudz plašāka nozīme – tas ir ne vien uzraudzības mehānisms, bet arī sabiedrības iesaistes mehānisms, kas ļauj sabiedrībai vairāk sekot līdzi nozīmīgiem iepirkumiem, gūt priekšstatu, vai tie tiek organizēti atbilstoši sabiedrības vajadzībām un interesēm. Tāpat, dažu valstu pieredze liecina, ka neatkarīgie uzraugi var kļūt par padomdevējiem publiskajām institūcijām par labas pārvaldības, atklātības jautājumiem.

Klasisks IP ir pilna iepirkuma cikla uzraudzība - no vajadzību apzināšanas līdz pilnīgai projekta ieviešanai, jo tādējādi uzraugs var izsekot lēmumiem, to pamatojumam. Tas nozīmē, ka tiek mazināti riski, ka kāds no būtiskiem iepirkuma procesa posmiem palicis ārpus sabiedriskās uzraudzības, bet sabiedrībai ir šaubas par iepirkuma godīgumu (piemēram, tehniskās specifikācijas prasības ir par labu kādam uzņēmumam).

Ar iniciatīvu – īstenot IP - var nākt gan paši sabiedrības pārstāvji (paši finansējot uzraudzības pasākumus), gan arī publiskās institūcijas, lai veicinātu iepirkuma procesa caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos. Tādā gadījumā publiskās institūcijas arī gādā par neatkarīga uzrauga atlasi un arī uzraudzības finansēšanas modeli.

Tipiska IP shēma atspoguļota 1. un 2.shēmā. Pieredze liecina, ka visbiežāk IP ierosina neatkarīgais uzraugs (1.shēma), taču iniciatīva var nākt arī no pasūtītāja (2.shēma).

Shēmā Nr.1. ir atspoguļots IP, kura iniciators ir pilsoniskā sabiedrība, kura vēršas pie pasūtītāja ar priekšlikumu veikt kāda publiskā iepirkuma uzraudzību. Parasti šādā gadījumā neatkarīgajam uzraugam tam ir nepieciešamie priekšnoteikumi (izpratne par uzraudzības metodēm, uzraudzības priekšmetu, piesaistīts finansējums, ekspertīze (iekšējā/ārējā)). Ko tas nozīmē valsts vai pašvaldības institūcijai, kuras iepirkumu procesu neatkarīgais uzraugs vēlas uzraudzīt? Šajā gadījumā publiskai institūcijai ir jāpieņem lēmums, vai tā vēlas sadarboties ar neatkarīgo uzraugu, vienoties par uzraudzības kārtību un sadarbības principiem (informācijas apmaiņa, ziņojumi utt.). Līdz šim Eiropā īstenoto IP iniciators galvenokārt bijusi pilsoniskā sabiedrība, konkrēti, starptautiskās Transparency International nacionālās nodaļas. Tikai dažos gadījumos IP veikšanā pieredzi guvušas arī organizācijas ārpus Transparency International tīkla (Itālijā, Polijā, Bulgārijā). Līdzīgi tas ir arī Latvijā, teju vienīgā organizācija, kurai ir šāda uzraudzības pieredze, ir Sabiedrību par atklātību – Delna (Transparency International Latvijas nodaļa), kura 2023. - 2024.gadā ir apmācījusi vēl divas reģionālās nevaldības organizācijas, palīdzot tām uzsākt uzraudzību pašvaldībās veiktiem iepirkumiem. Jāuzsver, ka šajos gadījumos neatkarīgā uzrauga iniciatīvu lielā mērā veicinājis apstāklis, ka tām ir bijis pieejams uzraudzībai nepieciešamais finansējums, lielākoties, tā avots bijusi ES, kuru motivējusi vēlme šādā veidā stiprināt sabiedrības uzraudzību pār ES fondu izlietojumu dalībvalstīs.

Publiskās institūcijas gatavība sadarboties. IP nav iespējams īstenot bez pašas publiskās pārvaldes iestādes iesaistes, intereses un atsaucības, jo tieši publiskā pārvalde ir tā, kura nodrošina piekļuvi informācijai, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai, reaģē uz novērotāja ziņojumiem, kā pasūtītājs vienojas ar piegādātāju par nepieciešamajiem pasākumiem veiksmīgai iepirkuma īstenošanai. Līdzšinējā praksē galvenais iniciators IP pielietošanai bijušas nevaldības organizācijas, bet arī pats pasūtītājs var ierosināt IP izmantošanu. Turklāt, IP var ierosināt ne tikai pati institūcija, kas veic publisko iepirkumu jeb pasūtītājs, bet arī tai hierarhiski augstākstāvoša institūcija, finansējuma turētājs, piemēram, ES institūcijas, piešķirot ES finansējumu projekta īstenošanai valstī.

Neatkarīgā uzrauga esamība un kompetence. Neatkarīgais uzraugs parasti ir pilsoniskās sabiedrības organizācija, nevis komersanti (piemēram, auditoru kompānijas, juridiskie biroji, u.c.), jo IP būtība ir nodrošināt plašu atklātību iepirkuma gaitai, radot plašākas sabiedrības iesaistīšanās iespējas. Sabiedriskā uzraudzība ietver regulāru komunikāciju un sadarbību ar pārējām paktā iesaistītajām pusēm, sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, neatbilstību skaidrošanu vai ziņošanu par tām kompetentajām iestādēm.

Neatkarīgā uzrauga iespējas kvalitatīvi nodrošināt publiskā iepirkuma procesa uzraudzību ir atkarīgas no pieejamiem visāda veida resursiem. Publisko iepirkumu uzraudzība prasa no sabiedriskā uzrauga ilgstošu kapacitāti veikt šādu darbu, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistīt dažādu jomu speciālistus, kam ir uzraudzībai nepieciešamās zināšanas, piemēram, būvniecības speciālistu, informācijas tehnoloģiju speciālistu, finansistu, arhitektu.

Neatkarīgajam uzraugam uzraudzības veikšanai ir nepieciešams finansējums, tai skaitā, lai nolīgtu dažādus ekspertus. Par IP finansēšanu plašāk aprakstīts 6. nodaļā. (finansējuma jautājums detalizētāk aprakstīts Standarta 6.nodaļā).

Pietiekama izpratne par IP jēgu un ieguvumiem. Sabiedrībā kopumā, kā arī publiskajā pārvaldē un potenciālo piegādātāju vidū IP kā uzraudzības veids vēl nav labi atpazīstams. Tādēļ skaidrojošais darbs par to ir ļoti nozīmīgs, lai visas iesaistītās puses būtu gatavas vienoties par uzraudzību un tās norisi, novērtētu IP īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu un ieguvumus. Neatkarīgajam uzraugam tā ir uzticēšanās, ka iepirkuma process notiek saskaņā ar sabiedrības interesēm, pasūtītājam tas ir nozīmīgs ieguvums ne vien no racionālas un efektīvas publisko resursu izlietošanas perspektīvas, bet arī lielākās sabiedrības uzticēšanās viedokļa. Virkne ieguvumi ir arī piegādātājam, kam IP sniedz iespējas uzlabot savus iekšējās pārvaldības procesus, ieviest augstākus biznesa ētikas standartus, uzlabot reputāciju. Gadījumos, kur augstās IP izmaksas atsver ieguvumus, ko šāds uzraudzības modelis sniedz, svarīgi, ka visas puses labi izprot savas saistības un tās respektē, bet tik pat svarīgi, ka tas tiek labi izskaidrots arī sabiedrībai.

Informācijas pieejamība. Lai neatkarīgais uzraugs varētu veikt sabiedrisko uzraudzību, tam ir nepieciešama piekļuve informācijai par iepirkuma procesu detalizētākā veidā, nekā tā ikdienā ir pieejama dažādās datu bāzēs, plašsaziņas līdzekļos. Tādēļ IP īstenošanā viens no svarīgiem priekšnoteikumiem ir vienoties par informācijas piekļuves un lietošanas tiesībām. Dažkārt uzraugam var būt noteikts pienākums uzskatīt visu informāciju par konfidenciālu un neizpaust bez līgumslēdzēju iepriekšējas rakstiskas piekrišanas, izņemot likumā noteiktos gadījumos. Taču jāņem vērā, ka konfidencialitātes prasības nevar būt pārmērīgas, jo tās būtiski ierobežo neatkarīgā novērotāja iespējas informēt sabiedrību, tās var apdraudēt neatkarīgā novērotāja un visa IP uzticamību.

Avots: Starptautiskās pieredzes izpēte un Integritātes paktu ieviešanas standarta izstrāde, līgums Nr. 2024/045. Izpētes ziņojums, 2025.gads. Personu apvienība: SIA SAFEGE Baltija, Providus, Delna, 15.-16.lpp.

Avots: Starptautiskās pieredzes izpēte un Integritātes paktu ieviešanas standarta izstrāde, līgums Nr. 2024/045. Izpētes ziņojums, 2025.gads. Personu apvienība: SIA SAFEGE Baltija, Providus, Delna, 15.-16.lpp.

Valsts institūciju īstenotā kontrole

Publisko iepirkumu procesu, valsts un pašvaldību institūciju darbību pastāvīgi uzrauga dažādas atbildīgās institūcijas kā Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts kontrole, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Tāpat iestādēm ir savi iekšējās kontroles mehānismi, kā arī iekšējais audits, pretkorupcijas pasākumu plāni utt. IP kā uzraudzības forma nav tieši saistīti ar publisko kontrolējošo institūciju darbību. Eksistējošie valsts institūciju kontroles mehānismi ir spēkā neatkarīgi no tā, vai IP tiek/netiek noslēgts. Pārkāpumu atklāšanas gadījumā, neatkarīgais uzraugs par atklāto ziņo atbildīgajām iestādēm, taču pamatā, neatkarīgais uzraugs uzrauga procesu tā norises laikā, proti, ar savu uzraudzību var preventīvi novērst pārkāpumu, riskus par publisko resursu izšķērdēšanu utt. Savukārt kontrolējošās iestādes retrospektīvi izvērtē veiktās darbības un papildu izmeklēšanas veic, kad iespējams pārkāpums jau ir noticis.

Publisko institūciju audits

IP nav audits un tam nav kontroles vai revīzijas mandāta. Iekšējais un ārējais audits vērtē finanšu un vadības sistēmu atbilstību normatīvajiem aktiem un noteiktajiem standartiem, parasti pēc procesa vai projekta posma noslēguma. IP savukārt nodrošina neatkarīgu, nepārtrauktu un preventīvu uzraudzību projekta īstenošanas gaitā, īpašu uzmanību pievēršot caurskatāmībai, godprātībai, interešu konflikta novēršanai un sabiedrības iesaistei. Tā mērķis nav konstatēt pārkāpumus pēc fakta, bet gan savlaicīgi mazināt korupcijas un neētiskas rīcības riskus, stiprinot uzticēšanos starp valsts iestādi, uzņēmējiem un sabiedrību.

Padziļinātā izpēte (angļu val. - “due diligence”), analītiskā forensiskā izpēte (angļu val.- analytical forensic) un neatkarīgs visaptverošs projekta izvērtējums

Dažādu procesu – tostarp pārvaldības, finanšu līdzekļu izlietojuma un ieviešanas gaitas – izvērtēšanai nozīmīgos projektos publiskā pārvalde un komersanti nereti piesaista ārējos profesionālos izvērtētājus. Padziļinātā izpēte ir sistemātiska projekta, institūcijas vai darījuma finanšu, juridisko, operacionālo un citu risku pārbaude, ko veic specializēti eksperti, lai nodrošinātu informētus, pierādījumos balstītus lēmumus. Šāda analīze parasti ir konfidenciāla un paredzēta pasūtītāja iekšējai lietošanai.

Forensiskās izpētes veicējs parasti ir specializēts auditors, izmeklēšanas eksperts vai forensikas nodaļa (bieži privāts uzņēmums vai revīzijas struktūra), kas ar datu analīzes, revīzijas un izmeklēšanas metodēm identificē iespējamu krāpšanu, korupciju vai finanšu pārkāpumus.

Neatkarīgs visaptverošs projekta izvērtējums ir vēl viens ārējās analīzes veids, ko pasūtītāji izmanto, lai saņemtu profesionālu, objektīvu vērtējumu par projekta ieviešanas pārvaldību, progresu, izmaksām, risku profilu un institucionālo modeli. Piemēram, 2025. gada novembrī Satiksmes ministrija Ministru kabineta uzdevumā organizēja šāda pakalpojuma iepirkumu dzelzceļa līnijas Rail Baltic projektam. VAS “Latvijas dzelzceļš” noslēdza līgumu ar starptautisko konsultantu Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects par padziļināta izvērtējuma veikšanu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta īstenošanai. Šādas izpētes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi iespējami īsākā termiņā, veicinot sinerģijas, ietaupījumus un efektīvāku pārvaldības modeli⁷.

Atšķirībā no IP, kas ir sabiedriskās uzraudzības mehānisms ar neatkarīgu NVO monitoru un trīspusēju sadarbību caurskatāma publiskā iepirkuma nodrošināšanai, minētie ārējie izvērtējumi ir profesionālu ekspertu veikti tehniski, finanšu vai juridiski analītiski pakalpojumi, kuri kalpo pasūtītāja iekšējai risku novēršanai un lēmumu pieņemšanai, nevis publiskai kontrolei vai iepirkuma procesa caurspīdības nodrošināšanai.

Būvuzraudzība

Būvuzraudzība ir tehniska funkcija, ar kuru nodrošina, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši normatīvajiem aktiem un kvalitātes standartiem. IP savukārt uzrauga pārvaldības un Integritātes aspektus - iepirkuma procesu, lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, interešu konflikta novēršanu un atbildīgu līdzekļu izmantošanu, šim nolūkam var piesaistīt arī būvuzraudzības speciālistus. Tas papildina, nevis aizstāj būvuzraudzības funkciju.

Dažādas sabiedriskās uzraudzības formas

Savukārt arī sabiedrības uzraudzības iespējas ikdienā var tikt nodrošinātas dažādos veidos, piemēram, caur nevaldības organizāciju interešu aizstāvības aktivitātēm, caur pētniecisko žurnālistu darbu, atvērto datu entuziastu aktivitātēm u.c.. Trīs būtiskākās atšķirības sabiedriskai uzraudzībai, kas tiek īstenota ar IP palīdzību, ir:

• ievērojami plašāka piekļuve informācijai, lai veiktu uzraudzību. Neatkarīgais sabiedriskais uzraugs iegūst tiesības piekļūt informācijai, tai skaitā, konfidenciālai informācijai (līgumā atrunāta tās izmantošana), iegūstot iespēju detalizēti izsekot iepirkuma līgumu izpildei, veiktajām darbībām. Šāda informācija ikdienā sabiedriskajiem uzraugiem parasti nav pieejama.

• Preventīvais raksturs - neatkarīgais uzraugs nodrošina publiskā iepirkuma procesa uzraudzību reāllaikā, nevis retrospektīvi, tas nozīmē, ka ir iespēja preventīvi novērst kādus iespējamus iepirkuma līguma pārkāpumus, sadārdzinājumu, noziedzīgus nodarījumus, iepirkuma dokumentu un procesa nepilnības. Kontrolējošo publisko institūciju reakcija parasti ir reaģējoša, līdzīgi ir ar sabiedrisko uzraudzību, ko īsteno žurnālisti.

• Ilgāka termiņa tvērums – sabiedriskā uzraudzība caur IP fokusējas sistemātiski uz visu procesu, nevis atsevišķām kritiskām darbībām.

⁷ Paziņojums presei: Tiek uzsākts MK lēmumā noteiktais padziļinātais Rail Baltica projekta izvērtējums, Satiksmes ministrija, 2025.gada 3.novembrī. Pieejams šeit: https://www.ldz.lv/lv/tiek-uzsakts-mk-lemuma-noteiktais-padzilinatais-rail-baltica-projekta-izvertejums

IP parasti īsteno vai nu kā trīspusēju līgumu vai kā divpusēju līgumu.

Trīspusēja līguma gadījumā līgums tiek slēgts starp pasūtītāju, piegādātāju un neatkarīgo uzraugu. Šajā gadījumā līgumu būs iespēja noslēgt tikai pēc tam, kad ir noskaidrots iepirkuma piegādātājs. Lai iepirkuma procesu novērotu pilnā tvērumā, šādā gadījumā ieteicams sākt ar divpusēju IP starp pasūtītāju un neatkarīgo uzraugu, lai veiktu, piemēram, vajadzību apzināšanas posmu, tehniskās specifikācijas izstrādes posmu, konkursa norises utt. uzraudzību.

Šādā risinājumā svarīgi, ka iepirkumu procesā pasūtītājs jau laikus informē visas iesaistītās puses par IP ieceri, lai jau konkursa pretendenti, piedaloties iepirkumā, rēķinātos ar papildu prasībām, kādas varētu sekot iepirkuma izpildē attiecībā uz informācijas apmaiņu, sadarbību ar neatkarīgo uzraugu (skatīt 2.shēmu).

Divpusēja līguma gadījumā IP tiek slēgts starp pasūtītāju un neatkarīgo uzraugu, kur galvenā atbildība par informācijas nodrošināšanu par iepirkuma izpildi pilnībā gulstas uz pasūtītāju, kuram tā jānodrošina neatkarīgajam uzraugam. Jānorāda, ka IP var īstenot arī ar vairākiem divpusējiem līgumiem starp pasūtītāju un neatkarīgo uzraugu (piemēram, līgums par iepirkuma sagatavošanas uzraudzību, iepirkuma procedūras uzraudzību, iepirkuma īstenošanas uzraudzību) (skatīt 3.shēmu). Visi līdz šim Latvijā īstenotie IP bijuši divpusēji līgumi.

Latvijas normatīvie akti neregulē jautājumus, kas saistīti ar IP, vienlaikus vispārējie tiesību principi un Publisko iepirkumu likums aptver būtiskākos jautājumus, kas ir svarīgi IP veiksmīgai īstenošanai. Neskatoties uz to, var veidoties potenciālas neskaidrības attiecībā uz neatkarīgā uzrauga iespējām pieprasīt informāciju, pasūtītāja iespējām pieprasīt, lai iepirkuma pretendenti un piegādātāji pievienotos IP, sadarbotos ar uzraugu, kā arī pienākumu pasūtītājam izskatīt uzrauga ieteikumus vai arī paša neatkarīgā uzrauga atbildības apjomu, ja tas pats nav ievērojis augstus ētikas standartus utt.

Pilna tvēruma IP aptver visus iepirkuma procesa posmus – no vajadzību apzināšanas līdz iepirkuma īstenošanai, nodošanai ekspluatācijā. Labā prakse paredz, ka IP paraksta ne vien piegādātājs, bet arī apakšuzņēmēji.

IP īstenošanā var būt dažādi modeļi, piemēram, ka uzraudzība notiek divās galvenajās daļās – neatkarīgais uzraugs ar pasūtītāju slēdz divpusēju IP, kurā uzraudzība notiek jau iepirkuma sagatavošanas posmā līdz pašam iepirkuma konkursam vai iepirkuma konkursa noslēgumam, bet, kad noskaidroti piegādātāji, tad tiek slēgts otrs pakts kur, pasūtītājam piekrītot, var tikt noslēgts jau trīspusējs IP vai arī, ja

Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) nosaka, ka valsts pārvaldei ir jābūt demokrātiskai, tiesiskai, efektīvai atklātai un sabiedrībai pieejamai⁸. Valsts pārvaldei ir jādarbojas sabiedrības interesēs un tai ir pienākums informēt sabiedrību par savu darbību; valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgu procedūru ievērošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus.

Mūsdienīga valsts pārvalde ir balstīta vērtībās, caurskatāma un veidota sadarbībā ar sabiedrību. Šāda pārvaldība vairo sabiedrības uzticēšanos un iedrošina iedzīvotājus līdzdarboties kopīgu mērķu sasniegšanā. Valsts pārvaldes darbinieks šādā sistēmā nav tikai likumu izpildītājs, bet gan sabiedrības partneris, kurš rīkojas atklāti, ētiski un atbildīgi, kalpojot sabiedrības interesēm.

Bieži sabiedrības iesaistīšanu vai informēšanas aktivitātes tiek uztverts kā apgrūtinājums, jo kavē lēmumu pieņemšanas procesu, var radīt papildu izmaksas utt. Sabiedrības līdzdalībai var būt minētās izmaksas, taču svarīgi ir apzināties, kāda ir šo izmaksu vai ieguldījumu radītā vērtība. Sabiedrības līdzdalības galvenā vērtība ir sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes darba profesionalitātei, efektīvai rīcībai ar publisko finansējumu un mantu, tai skaitā, ietaupot līdzekļus; tāpat tā ir informēta sabiedrība par valsts pārvaldes darbību – lēmumiem, pamatojumu; lielāka apmierinātība ar sasniegtajiem rezultātiem, ieviestiem projektiem un atbalsts tiem; kā arī tā paaugstina lēmumu kvalitāti. Šādus ieguvums bez atklātības, caurskatāmības un sabiedrības iesaistes nav iespējams sasniegt.

Sabiedrības līdzdalības galvenā vērtība:

Ne mazāk svarīgi, ka sabiedrības līdzdalība, atklātība var kalpot par dzinējspēku inovatīviem risinājumiem, mazināt kļūdu, strīdu, vai pat tiesvedību risku. Visbeidzot, atklātība, iekļaujošas konsultāciju procedūras ir zināms aizsardzības mehānisms ierēdņiem dažādu strīdu gadījumos, jo atklātībai ir disciplinējošs efekts, tā nodrošina iespēju izsekot lēmumu pieņemšanas gaitai, lēmumu pamatojumam, izlietoto resursu apmēram un sasniegtajam rezultātam.

Sabiedrības iesaiste var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu un galarezultātu. Ja sabiedrība netiek iesaistīta, pastāv lielāks risks, ka iepirkums tiks apturēts, būs jāmaina tehniskā specifikācija vai radīsies citi nopietni šķēršļi, kas var izraisīt finansiālus zaudējumus un projekta kavēšanos. Tādēļ uz jautājumu par sabiedrības līdzdalības radītajām izmaksām un to samērīgumu ir vērts paskatīties no abām pusēm – gan no izmaksu, gan no ietaupījumu puses.

IP ir sabiedrības līdzdalības instruments publisko iepirkumu uzraudzībā. Sabiedrība, īstenojot uzraudzības darbības, iesaistās dažādu sabiedriski nozīmīgu iepirkumu norisē, gūstot pārliecību, ka attiecīgais iepirkums tiek īstenots sabiedrības interesēs un iespējami efektīvi.

 

⁸ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 2.pants.

Profesionāli veikts pilna iepirkuma cikla publiskā iepirkuma IP, par kuru sabiedrībai ir pastiprināta interese vai par kura īstenošanas godīgumu sabiedrībai ir bijušas šaubas, var nest virkni valsts institūcijām nozīmīgu ieguvumu.

Uzticēšanās un godīgas iestādes reputācija

Neatkarīga uzrauga klātbūtne un atklāts konkurss vairo sabiedrības un uzraugošo institūciju uzticēšanos pasūtītājam. Iestāde demonstrē, ka tai ir svarīga atklātība, atbildība, efektivitāte, sabiedrības intereses, kopumā laba pārvaldība, kas uzlabo tās tēlu gan vietējo iedzīvotāju acīs, gan starptautiskā mērogā. Godīgas institūcijas reputācijai var būt arī finansiāli ieguvumi. Piemēram, starptautiskā pieredze IP īstenošanā liecina, ka šīm publiskajām institūcijām ir vieglāk piesaistīt starptautisko finansējumu citām vajadzībām.

Zemāki korupcijas un citu pārkāpumu riski

Ieviešot IP, pasūtītājs panāk caurskatāmāku un godprātīgāku procesu. Visas iesaistītās puses apņemas ievērot Integritātes standartus, kas samazina kukuļošanas, karteļu veidošanos, nesaimnieciskas rīcības un citu nelikumīgu darbību riskus. IP negarantē, ka procesā nebūs kādu pārkāpumu, taču to iestāšanās risks ir zemāks.

Finanšu ietaupījums

Godīga konkurence starp piegādātājiem veicina vairāk pretendentu dalību un labākus piedāvājumus, jo publiskā iepirkuma pretendentiem ir lielāka drošība par to, ka iepirkuma process notiks godprātīgi. Godīga konkurence nodrošina ekonomiski izdevīgākus pretendentu piedāvājumus, ietaupot publiskos līdzekļus. Starptautiskā pieredze liecina, ka neatkarīgie uzraugi pievērš pastiprinātu uzmanību gadījumiem, kad novērojams projekta izmaksu pieaugums pret sākotnēji plānotajām vai izpildītājs pieprasa grozījumus līgumā, norādot uz nepieciešamību pēc papildu finansējuma. Precīzu ietaupījumu publiskajos iepirkumos, kas īstenoti kopā ar IP, ir sarežģīti aprēķināt, taču atsevišķos avotos var konstatēt, ka ietaupījums šādos gadījumos attiecībā uz publiskā iepirkuma izmaksām ir aptuveni 5-15% salīdzinājumā ar līdzīgiem iepirkumiem bez IP.⁹

Savlaicīga risku un problēmu novēršana

Neatkarīgais uzraugs uzrauga visus iepirkuma posmus, tāpēc iespējamie pārkāpumi, nesaimnieciskuma riski tiek pamanīti savlaicīgi. Tas dod pasūtītājam iespēju nekavējoties reaģēt – novērst pārkāpumu, labot procedūru vai, ja nepieciešams, pārtraukt iepirkumu, ja pārkāpumi ir būtiski. Laicīga reakcija mazina arī tiesvedību riskus un to radītās visa veida izmaksas.