Inovācija ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā10. Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju nonākšanai tirgū.
Viedās specializācijas stratēģija (turpmāk – RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas virzienu formulējums, vērsts uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos12 . 2020. gada martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums”.
Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un rekomendācijas RIS3 izstrādei 2021. – 2027. gadā. Ministru kabinets pieņēma zināšanai14, ka lielākā daļa no RIS3 mērķa sasniegšanas rādītājiem saistībā ar tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību 2020. gadā netiks sasniegti nepietiekamā pētniecības un attīstības finansējuma dēļ. OECD 2022. gada marta Latvijas ekonomikas pārskatā15 norāda, ka Latvijas rūpniecības nozares eksports savā attīstībā uzrāda brieduma pazīmes, tomēr Latvijas konkurētspējas priekšrocības joprojām ir balstītas zemajās darbaspēka izmaksās un eksporta attīstībai ilgtermiņā ļoti būtiska loma ir inovācijām. Latvijā ir vieni no zemākajiem investīciju tehnoloģiskajās iekārtās un intelektuālajā īpašumā rādītājiem Eiropā.
Līdzīgi kā citās OECD dalībvalstīs, Latvijā kā galvenās inovāciju attīstības problēmas tiek norādītas inovāciju augstās izmaksas un uzņēmumu iekšējo līdzekļu trūkums. 2018. gadā 33 % Latvijas uzņēmumu ar darbinieku skaitu virs 10 nodarbinātajiem bija īstenojuši inovatīvas aktivitātes. Lai gan šis rādītājs, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem, šis rādītājs joprojām ir zemākais ES un daudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Kā papildu inovāciju attīstības šķēršļi Latvijā tiek atzīmētas grūtības publiskā finansējuma piesaistē un nedrošība, ko izraisa neskaidras tirgus pieprasījuma perspektīvas.
Latvijas inovāciju sniegumam starptautiskā mērogā ir zems vērtējums, un Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos kopš 2019. gada ir nedaudz pasliktinājušās. Globālā Inovācijas indeksa 2022. gada reitingā Latvija ir ierindojusies 42. vietā starp 132 apsekotajām valstīm, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir kritums par astoņām pozīcijām. Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (European Innovation Scoreboard) 18 2023. gadā Latvija 27 ES valstu vidū ir ierindojusies 25. vietā un pēc piecu gadu mēreno inovatoru valstu grupas pārstāvēšanas ir noslīdējusi uz zemāko topošo inovatoru valstu grupu.
Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Latvijas inovācijas sniegums (Innovation Index) no 2012. gada līdz 2020. gadam ir palielinājies par 22,6 % (ES vidēji – par 8,7 %), bet 2021. un 2022. gadā ir piedzīvots būtisks snieguma samazinājums