Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas veiktās darbības inovāciju attīstības politikas plānošanā un koordinēšanā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 milj. euro publiskā finansējuma atbalstu īstenotājiem projektiem sasniegtu tādus rezultātus, kuri būtiski veicinātu NIPP2020 noteikto politikas rezultātu sasniegšanu. Inovāciju attīstības atbalsta politikas plānošanā identificētās problēmas joprojām netiek sistēmiski un konsekventi risinātas, tādējādi riskējot arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā ar atbalsta pasākumiem plānoto finansējumu 721 milj. euro apmērā35 neuzlabot valsts attīstības politikas dokumentos noteiktos tautsaimniecības attīstības rādītājus.
Lai gan 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dokumentos identificēto problēmu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija plānojušas konkrētus uzdevumus, to izpildei veicamos pasākumus un nepieciešamo finansējumu, kā arī attīstības plānošanas dokumentos skaidri noteiktas par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas, aktuālajos plānošanas dokumentos 2021. – 2027. gada plānošanas periodam galvenās inovāciju attīstību kavējošās problēmas paliek nemainīgas.
Vienlaikus revidenti konstatēja, ka pastāv virkne problēmu, kas periodiski tiek minētas dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanas gaitu nav pieejama informācija. Revidenti arī konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos netiek novērtēts identificēto problēmu būtiskums un tās netiek sakārtotas to risināšanas prioritārajā secībā. Nenovērtējot problēmu būtiskumu, ministrijas nevar objektīvi noteikt, kādu problēmu risināšana ierobežotu līdzekļu apstākļos varētu nodrošināt labāku sniegumu inovāciju attīstībā, tādējādi veicinot arī politikas mērķu sasniegšanu.
Revīzijā, padziļināti un atsevišķi vērtējot Ekonomikas ministrijas īstenoto inovāciju attīstības politikas plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secinām, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji, kas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju projektu īstenošanā un noteikto iznākumu rādītāju sasniegšanā. Revīzijā konstatējām, ka Latvijā izvēlētie inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES dalībvalstīs īstenotajiem inovāciju atbalsta pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs, tomēr Latvija Eiropas inovāciju indeksa vērtējumā arvien vairāk atpaliek no salīdzinājumā iekļautajām valstīm. Pasākumu iznākuma rādītāju noteikšanā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Ekonomikas ministrija nav nodrošinājusi intervences loģikas principu ievērošanu un iznākuma rādītāji neraksturo pasākumu īstenošanas ietekmi uz politikas mērķa sasniegšanu.
Tas var sniegt nepareizus signālus atbalsta saņēmējiem, pieļaujot situāciju, ka par labu projekta rezultātu tiek uzskatīts radīts produktu skaits vai atbalstīto uzņēmumu skaits, nevis eksporta apjoma palielināšana un produktivitātes kāpums. Revidenti konstatēja, ka 2021. – 2027. gada plānošanas perioda rādītāju noteikšanā Ekonomikas ministrija ir uzlabojusi atbalsta pasākumu iznākuma rādītāju un politikas rezultāta rādītāju kvalitāti, nosakot skaidrus mērķus privātā finansējuma piesaistei inovāciju attīstībā, tomēr arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā rādītāji pamatā mēra atbalstu saņēmušo uzņēmumu vai zinātnisko institūciju skaitu, neraksturojot plānoto atbalsta pasākumu sagaidāmo ietekmi uz eksporta pieaugumu, kas ir galvenais NIPP2027 mērķis.
Revīzijā veiktais atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes rādītāju izmaiņu novērtējums pēc inovāciju atbalsta saņemšanas liecina, ka tikai atbalsta pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas ir veicinājis uzņēmumu produktivitātes pieaugumu. Atzinīgi vērtējama trīs īstenoto atbalsta pasākumu – “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” un “Klasteru programma” – pozitīvā ietekme uz uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos. Pārdomājama ir atbalsta pasākumu “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” un “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas mērķu un iznākuma rādītāju noteikšana, lai veicinātu šo pasākumu rezultātu lielāku sasaisti ar attīstības politikā noteikto rādītāju sasniegšanu, jo revīzijā veiktajā novērtējumā šo pasākumu īstenotāju vidū bija vissliktākie rezultāti uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas izmaiņās pēc atbalsta saņemšanas.
Lai gan Ekonomikas ministrija ir apzinājusi problēmas, kas saistītas ar privātā finansējuma piesaisti inovāciju attīstībai, to risināšanai nav piedāvāts mērķēts atbalsts un Latvijā turpina pasliktināties statistikas dati par privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā īpatsvaru, tādējādi attālinoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanas. Lai veicinātu privātā sektora ieguldījumu inovācijās pieaugumu, Ekonomikas ministrija inovāciju atbalsta pasākumos ir paredzējusi pienākumu uzņēmumiem nodrošināt līdzfinansējumu, kā arī piedāvājusi uzņēmumiem finansējuma pieejamības veicināšanas risinājumus, kas gan nav mērķēti tieši uz inovāciju attīstību.
Revīzijā konstatēts, ka uzņēmumi, Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde atzīst, ka oficiālā statistika par privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā neatspoguļo faktiskos uzņēmumu ieguldījumus. Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde aktīvi rīkojas, lai atvieglotu uzņēmumiem statistikas atskaišu sagatavošanu, bet, revidentu ieskatā, nepietiekami izmanto iespējas statistikas veidošanā izmantot valsts iestādēm jau pieejamo informāciju par uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ES fondu finansētajos projektos.