Inovācija ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā1 . Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju nonākšanai tirgū.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2022. gada marta Latvijas ekonomikas pārskatā3 norāda, ka Latvijas rūpniecības nozares eksports savā attīstībā uzrāda brieduma pazīmes, tomēr Latvijas konkurētspējas priekšrocības joprojām ir balstītas zemajās darbaspēka izmaksās un eksporta attīstībai ilgtermiņā ļoti būtiska loma ir inovācijām. Latvijā ir vieni no zemākajiem investīciju tehnoloģiskajās iekārtās un intelektuālajā īpašumā rādītājiem Eiropā. Līdzīgi kā citās OECD dalībvalstīs, Latvijā kā galvenās inovāciju attīstības problēmas tiek norādītas inovāciju augstās izmaksas un uzņēmumu iekšējo līdzekļu trūkums. Kā papildus inovāciju attīstības šķēršļi Latvijā tiek atzīmētas grūtības publiskā finansējuma piesaistē un nedrošība, ko izraisa neskaidras tirgus pieprasījuma perspektīvas4 . Latvijas inovāciju sniegumam starptautiskā mērogā ir zems vērtējums, un Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos kopš 2019. gada ir nedaudz pasliktinājušās. Globālā Inovācijas indeksa 2022. gada reitingā5 Latvija ir ierindojusies 42. vietā starp 132 apsekotajām valstīm, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir kritums par astoņām pozīcijām.
Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (European Innovation Scoreboard) 2023. gadā Latvija 27 ES valstu vidū ir ierindojusies 25. vietā un pēc piecu gadu mēreno inovatoru valstu grupas pārstāvēšanas ir noslīdējusi uz zemāko topošo inovatoru valstu grupu. Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Valsts kontrole šajā revīzijā vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas inovāciju atbalsta politikas plānošanu un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot tādu atbalsta pasākumu plānošanai un īstenošanai, kuru mērķis ir inovāciju attīstība uzņēmumos, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanos. Ņemot vērā inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanā plašo iesaistīto loku (Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un uzņēmumus pārstāvošie nozaru klasteri un kompetences centri), atsevišķi vērtējām Ekonomikas ministrijas izveidotā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzības efektivitāti.
Galvenie secinājumi Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kā par inovāciju attīstības politiku atbildīgo ministriju veiktās darbības politikas plānošanā 2014. – 2020. gada periodam nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 milj. euro publiskā finansējuma atbalstu projektu īstenotājiem sasniegtu tādus rezultātus, kuri būtiski veicinātu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (turpmāk – NIPP2020) noteikto politikas rezultātu sasniegšanu uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanās jomā. Lai gan Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija atsevišķās jomās ir uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, revīzijā konstatējām, ka inovāciju attīstības atbalsta politikas plānošanā identificētās problēmas joprojām netiek sistēmiski un konsekventi risinātas. Tas rada risku, ka arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā ar atbalsta pasākumiem 721 milj. euro apmērā7 var netikt sasniegti valsts attīstības politikas dokumentos noteiktie tautsaimniecības attīstības rādītāji.
Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotie inovāciju atbalsta pasākumi nespēj būtiski ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu Lai gan 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dokumentos identificēto problēmu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija plānojušas konkrētus uzdevumus, to izpildei veicamos pasākumus un nepieciešamo finansējumu, kā arī attīstības plānošanas dokumentos skaidri noteiktas par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas, aktuālajos plānošanas dokumentos 2021. – 2027. gada periodam galvenās inovāciju attīstību kavējošās problēmas paliek nemainīgas. Vienlaikus revidenti konstatēja, ka pastāv virkne problēmu, kas periodiski tiek minētas dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanas gaitu nav pieejama informācija. Piemēram, NIPP2020 tika identificēts, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā, bet revidenti neidentificēja šīs problēmas risināšanai paredzētos pasākumus. Revidenti arī konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos netiek novērtēts identificēto problēmu būtiskums un tās netiek sakārtotas to risināšanas prioritārajā secībā.
Nenovērtējot problēmu būtiskumu, ministrijas nevar objektīvi noteikt, kādu problēmu risināšana ierobežotu līdzekļu apstākļos varētu nodrošināt labāku sniegumu inovāciju attīstībā, tādējādi veicinot arī politikas mērķu sasniegšanu. Revīzijā, padziļināti un atsevišķi vērtējot Ekonomikas ministrijas īstenoto politikas attīstības plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secinām, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji, kas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju īstenot projektus un sasniegt noteiktos iznākumu rādītājus. Revīzijā konstatējām, ka Latvijā izvēlētie inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES dalībvalstīs īstenotajiem inovāciju atbalsta pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs, tomēr Latvija Eiropas inovāciju indeksa vērtējumā arvien vairāk atpaliek no salīdzinājumā iekļautajām valstīm.
