Valsts kontrole1 noslēgusi revīziju, kurā vērtēja, kā atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku. Īpaši vērtēti tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmumos attīstīt inovācijas, tā veicinot to konkurētspēju un produktivitāti.
Priekšvārds
Kopsavilkums
Inovāciju attīstība – kur esam?
Vai politikas plānošanas dokumentos ir identificēti inovāciju attīstību kavējošie šķēršļi un piedāvāti efektīvi risinājumi?
Vai Ekonomikas ministrijas izveidotais uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta mehānisms ir efektīvs?
Ekonomikas ministrijas viedoklis
Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis
Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes
Revīzijas ziņojuma datnes
Cienījamais lasītāj!
Valsts kontrole ir veikusi revīziju par uzņēmējdarbības inovāciju politikas plānošanu un īstenošanu, lai novērtētu, vai mūsu valstī šī politika ir efektīva, tai skaitā, vai un cik lielā mērā ar izlietoto finansējumu izdevies sekmēt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto politikas rezultātu sasniegšanu uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanās jomā. Ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvijā jāpieaug un 2027. gadā būtu jāsasniedz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta. Tomēr, nenovēršot revīzijā konstatētās nepilnības inovāciju attīstības politikas plānošanā un ieviešanā, finansējuma apjoma palielināšana vien nenodrošinās labāku politikas rezultātu sasniegšanu – produktivitātes, konkurētspējas vai eksportspējas palielinājumu un ar to saistīto iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos.
Pēc revīzijas esam aicinājuši Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju turpināt strādāt kopā un uzlabot politikas plānošanu, attīstot un “pa īstam” iedarbinot tās jauno ieviešanas pārraudzības sistēmu, neatlaidīgāk domājot ne tikai par inovāciju atbalsta pasākumu ieviešanas procesa pilnveidošanu, bet arī par īstenoto aktivitāšu rezultātu novērtēšanu, lai skaidri redzētu veikto ieguldījumu ietekmi uz tautsaimniecību, sabiedrību un inovatīvo uzņēmumu kopienas attīstību. Inovāciju atbalsta sistēmai mūsu valstī jābūt ilgtspējīgai, tā nedrīkst būt pārāk atkarīga no Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības. Šai sistēmai jābūt uzticamai un motivējošai ilgtermiņā, lai uzņēmumi ne tikai uzdrošinātos riskēt un inovēt, bet arī būtu ieinteresēti sadarboties ar valsts iestādēm, tai skaitā sniegtu datus par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, sniegtu priekšlikumus un tiktu uzklausīti sistēmas problēmu risināšanā. Tāpēc Valsts kontrole sniedza ieteikumus ministrijām attiecībā uz finansējuma pieejamības uzņēmumiem un zinātniskajām organizācijām nodrošināšanu, paātrinot Ministru kabineta noteikumu saskaņošanu, kā arī – labāku informēšanu par inovāciju atbalsta pasākumiem.
Revīzijā esam snieguši detalizētu vērtējumu par Ekonomikas ministrijas īstenotajiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem inovāciju politikas mērķu sasniegšanai, kā arī salīdzinājuši tos ar citu valstu pieejām. Ceram, ka šis vērtējums palīdzēs turpmākai inovāciju politikas efektīvai īstenošanai. Pateicamies iesaistītajiem par sadarbību revīzijas ziņojuma tapšanā!
Ar cieņu
departamenta direktore Inese Kalvāne
Inovācija ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā1 . Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju nonākšanai tirgū2 . Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2022. gada marta Latvijas ekonomikas pārskatā3 norāda, ka Latvijas rūpniecības nozares eksports savā attīstībā uzrāda brieduma pazīmes, tomēr Latvijas konkurētspējas priekšrocības joprojām ir balstītas zemajās darbaspēka izmaksās un eksporta attīstībai ilgtermiņā ļoti būtiska loma ir inovācijām. Latvijā ir vieni no zemākajiem investīciju tehnoloģiskajās iekārtās un intelektuālajā īpašumā rādītājiem Eiropā. Līdzīgi kā citās OECD dalībvalstīs, Latvijā kā galvenās inovāciju attīstības problēmas tiek norādītas inovāciju augstās izmaksas un uzņēmumu iekšējo līdzekļu trūkums. Kā papildus inovāciju attīstības šķēršļi Latvijā tiek atzīmētas grūtības publiskā finansējuma piesaistē un nedrošība, ko izraisa neskaidras tirgus pieprasījuma perspektīvas4 . Latvijas inovāciju sniegumam starptautiskā mērogā ir zems vērtējums, un Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos kopš 2019. gada ir nedaudz pasliktinājušās. Globālā Inovācijas indeksa 2022. gada reitingā5 Latvija ir ierindojusies 42. vietā starp 132 apsekotajām valstīm, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir kritums par astoņām pozīcijām.
Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (European Innovation Scoreboard) 2023. gadā Latvija 27 ES valstu vidū ir ierindojusies 25. vietā un pēc piecu gadu mēreno inovatoru valstu grupas pārstāvēšanas ir noslīdējusi uz zemāko topošo inovatoru valstu grupu. Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Valsts kontrole šajā revīzijā vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas inovāciju atbalsta politikas plānošanu un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot tādu atbalsta pasākumu plānošanai un īstenošanai, kuru mērķis ir inovāciju attīstība uzņēmumos, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanos. Ņemot vērā inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanā plašo iesaistīto loku (Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un uzņēmumus pārstāvošie nozaru klasteri un kompetences centri), atsevišķi vērtējām Ekonomikas ministrijas izveidotā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzības efektivitāti.
Galvenie secinājumi Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kā par inovāciju attīstības politiku atbildīgo ministriju veiktās darbības politikas plānošanā 2014. – 2020. gada periodam nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 milj. euro publiskā finansējuma atbalstu projektu īstenotājiem sasniegtu tādus rezultātus, kuri būtiski veicinātu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam (turpmāk – NIPP2020) noteikto politikas rezultātu sasniegšanu uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanās jomā. Lai gan Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija atsevišķās jomās ir uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, revīzijā konstatējām, ka inovāciju attīstības atbalsta politikas plānošanā identificētās problēmas joprojām netiek sistēmiski un konsekventi risinātas. Tas rada risku, ka arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā ar atbalsta pasākumiem 721 milj. euro apmērā7 var netikt sasniegti valsts attīstības politikas dokumentos noteiktie tautsaimniecības attīstības rādītāji.
Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotie inovāciju atbalsta pasākumi nespēj būtiski ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu Lai gan 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dokumentos identificēto problēmu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija plānojušas konkrētus uzdevumus, to izpildei veicamos pasākumus un nepieciešamo finansējumu, kā arī attīstības plānošanas dokumentos skaidri noteiktas par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas, aktuālajos plānošanas dokumentos 2021. – 2027. gada periodam galvenās inovāciju attīstību kavējošās problēmas paliek nemainīgas. Vienlaikus revidenti konstatēja, ka pastāv virkne problēmu, kas periodiski tiek minētas dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanas gaitu nav pieejama informācija. Piemēram, NIPP2020 tika identificēts, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā, bet revidenti neidentificēja šīs problēmas risināšanai paredzētos pasākumus. Revidenti arī konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos netiek novērtēts identificēto problēmu būtiskums un tās netiek sakārtotas to risināšanas prioritārajā secībā.
Nenovērtējot problēmu būtiskumu, ministrijas nevar objektīvi noteikt, kādu problēmu risināšana ierobežotu līdzekļu apstākļos varētu nodrošināt labāku sniegumu inovāciju attīstībā, tādējādi veicinot arī politikas mērķu sasniegšanu. Revīzijā, padziļināti un atsevišķi vērtējot Ekonomikas ministrijas īstenoto politikas attīstības plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secinām, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji, kas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju īstenot projektus un sasniegt noteiktos iznākumu rādītājus. Revīzijā konstatējām, ka Latvijā izvēlētie inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES dalībvalstīs īstenotajiem inovāciju atbalsta pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs, tomēr Latvija Eiropas inovāciju indeksa vērtējumā arvien vairāk atpaliek no salīdzinājumā iekļautajām valstīm.
Inovācija ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā10. Inovācijas politika nodrošina saskarni starp pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku un rūpniecības politiku, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu augsni ideju nonākšanai tirgū. Viedās specializācijas stratēģija (turpmāk – RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas virzienu formulējums, vērsts uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos12 . 2020. gada martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums”.
Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, mērķiem un izaicinājumiem, RIS3 programmu un pasākumu īstenošanas gaitu un virzību uz mērķu sasniegšanu, kā arī RIS3 rādītāju analīze un rekomendācijas RIS3 izstrādei 2021. – 2027. gadā. Ministru kabinets pieņēma zināšanai14, ka lielākā daļa no RIS3 mērķa sasniegšanas rādītājiem saistībā ar tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību 2020. gadā netiks sasniegti nepietiekamā pētniecības un attīstības finansējuma dēļ. OECD 2022. gada marta Latvijas ekonomikas pārskatā15 norāda, ka Latvijas rūpniecības nozares eksports savā attīstībā uzrāda brieduma pazīmes, tomēr Latvijas konkurētspējas priekšrocības joprojām ir balstītas zemajās darbaspēka izmaksās un eksporta attīstībai ilgtermiņā ļoti būtiska loma ir inovācijām. Latvijā ir vieni no zemākajiem investīciju tehnoloģiskajās iekārtās un intelektuālajā īpašumā rādītājiem Eiropā.
Līdzīgi kā citās OECD dalībvalstīs, Latvijā kā galvenās inovāciju attīstības problēmas tiek norādītas inovāciju augstās izmaksas un uzņēmumu iekšējo līdzekļu trūkums. 2018. gadā 33 % Latvijas uzņēmumu ar darbinieku skaitu virs 10 nodarbinātajiem bija īstenojuši inovatīvas aktivitātes. Lai gan šis rādītājs, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem, šis rādītājs joprojām ir zemākais ES un daudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Kā papildu inovāciju attīstības šķēršļi Latvijā tiek atzīmētas grūtības publiskā finansējuma piesaistē un nedrošība, ko izraisa neskaidras tirgus pieprasījuma perspektīvas.
Latvijas inovāciju sniegumam starptautiskā mērogā ir zems vērtējums, un Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos kopš 2019. gada ir nedaudz pasliktinājušās. Globālā Inovācijas indeksa 2022. gada reitingā Latvija ir ierindojusies 42. vietā starp 132 apsekotajām valstīm, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir kritums par astoņām pozīcijām. Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (European Innovation Scoreboard) 18 2023. gadā Latvija 27 ES valstu vidū ir ierindojusies 25. vietā un pēc piecu gadu mēreno inovatoru valstu grupas pārstāvēšanas ir noslīdējusi uz zemāko topošo inovatoru valstu grupu.
Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības, infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Latvijas inovācijas sniegums (Innovation Index) no 2012. gada līdz 2020. gadam ir palielinājies par 22,6 % (ES vidēji – par 8,7 %), bet 2021. un 2022. gadā ir piedzīvots būtisks snieguma samazinājums (skatīt 1. attēlu).
Lai gan inovācijas sniegums Latvijā, salīdzinot ar 2014. gadu, uzlabojas, Latvija arvien vairāk inovāciju sniegumā atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Igaunijas un Lietuvas. Inovāciju indeksā kā Latvijas spēcīgās jomas tiek norādīta informācijas tehnoloģiju izmantošana, kvalificēta personāla pieejamība un digitalizācija, bet snieguma pasliktināšanās 2022. gadā tiek skaidrota ar būtisku riska kapitāla investīciju samazināšanos un vāju ar vides tehnoloģijām saistītu tehnoloģiju attīstību.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē sniegto informāciju no 2016. līdz 2018. gadam Latvijā bija 1 558 jeb 32,9 % inovatīvi aktīvi uzņēmumi no kopējā uzņēmumu skaita un, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2014. – 2016. gads), to īpatsvars ir palielinājies par 2,6 %. Savukārt 2018. – 2020. gadā inovatīvi aktīvo uzņēmumu skaits bija 1 533 jeb 32 % no kopējā uzņēmumu skaita, to īpatsvaram, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, samazinoties par 0,9 procentpunktiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas veiktās darbības inovāciju attīstības politikas plānošanā un koordinēšanā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 milj. euro publiskā finansējuma atbalstu īstenotājiem projektiem sasniegtu tādus rezultātus, kuri būtiski veicinātu NIPP2020 noteikto politikas rezultātu sasniegšanu. Inovāciju attīstības atbalsta politikas plānošanā identificētās problēmas joprojām netiek sistēmiski un konsekventi risinātas, tādējādi riskējot arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā ar atbalsta pasākumiem plānoto finansējumu 721 milj. euro apmērā35 neuzlabot valsts attīstības politikas dokumentos noteiktos tautsaimniecības attīstības rādītājus.
Lai gan 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dokumentos identificēto problēmu risināšanai Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija plānojušas konkrētus uzdevumus, to izpildei veicamos pasākumus un nepieciešamo finansējumu, kā arī attīstības plānošanas dokumentos skaidri noteiktas par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas, aktuālajos plānošanas dokumentos 2021. – 2027. gada plānošanas periodam galvenās inovāciju attīstību kavējošās problēmas paliek nemainīgas.
Vienlaikus revidenti konstatēja, ka pastāv virkne problēmu, kas periodiski tiek minētas dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanas gaitu nav pieejama informācija. Revidenti arī konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos netiek novērtēts identificēto problēmu būtiskums un tās netiek sakārtotas to risināšanas prioritārajā secībā. Nenovērtējot problēmu būtiskumu, ministrijas nevar objektīvi noteikt, kādu problēmu risināšana ierobežotu līdzekļu apstākļos varētu nodrošināt labāku sniegumu inovāciju attīstībā, tādējādi veicinot arī politikas mērķu sasniegšanu.
Revīzijā, padziļināti un atsevišķi vērtējot Ekonomikas ministrijas īstenoto inovāciju attīstības politikas plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secinām, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji, kas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju projektu īstenošanā un noteikto iznākumu rādītāju sasniegšanā. Revīzijā konstatējām, ka Latvijā izvēlētie inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES dalībvalstīs īstenotajiem inovāciju atbalsta pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs, tomēr Latvija Eiropas inovāciju indeksa vērtējumā arvien vairāk atpaliek no salīdzinājumā iekļautajām valstīm. Pasākumu iznākuma rādītāju noteikšanā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Ekonomikas ministrija nav nodrošinājusi intervences loģikas principu ievērošanu un iznākuma rādītāji neraksturo pasākumu īstenošanas ietekmi uz politikas mērķa sasniegšanu.
Tas var sniegt nepareizus signālus atbalsta saņēmējiem, pieļaujot situāciju, ka par labu projekta rezultātu tiek uzskatīts radīts produktu skaits vai atbalstīto uzņēmumu skaits, nevis eksporta apjoma palielināšana un produktivitātes kāpums. Revidenti konstatēja, ka 2021. – 2027. gada plānošanas perioda rādītāju noteikšanā Ekonomikas ministrija ir uzlabojusi atbalsta pasākumu iznākuma rādītāju un politikas rezultāta rādītāju kvalitāti, nosakot skaidrus mērķus privātā finansējuma piesaistei inovāciju attīstībā, tomēr arī 2021. – 2027. gada plānošanas periodā rādītāji pamatā mēra atbalstu saņēmušo uzņēmumu vai zinātnisko institūciju skaitu, neraksturojot plānoto atbalsta pasākumu sagaidāmo ietekmi uz eksporta pieaugumu, kas ir galvenais NIPP2027 mērķis.
Revīzijā veiktais atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes rādītāju izmaiņu novērtējums pēc inovāciju atbalsta saņemšanas liecina, ka tikai atbalsta pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas ir veicinājis uzņēmumu produktivitātes pieaugumu. Atzinīgi vērtējama trīs īstenoto atbalsta pasākumu – “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” un “Klasteru programma” – pozitīvā ietekme uz uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos. Pārdomājama ir atbalsta pasākumu “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” un “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas mērķu un iznākuma rādītāju noteikšana, lai veicinātu šo pasākumu rezultātu lielāku sasaisti ar attīstības politikā noteikto rādītāju sasniegšanu, jo revīzijā veiktajā novērtējumā šo pasākumu īstenotāju vidū bija vissliktākie rezultāti uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas izmaiņās pēc atbalsta saņemšanas.
Lai gan Ekonomikas ministrija ir apzinājusi problēmas, kas saistītas ar privātā finansējuma piesaisti inovāciju attīstībai, to risināšanai nav piedāvāts mērķēts atbalsts un Latvijā turpina pasliktināties statistikas dati par privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā īpatsvaru, tādējādi attālinoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanas. Lai veicinātu privātā sektora ieguldījumu inovācijās pieaugumu, Ekonomikas ministrija inovāciju atbalsta pasākumos ir paredzējusi pienākumu uzņēmumiem nodrošināt līdzfinansējumu, kā arī piedāvājusi uzņēmumiem finansējuma pieejamības veicināšanas risinājumus, kas gan nav mērķēti tieši uz inovāciju attīstību.
Revīzijā konstatēts, ka uzņēmumi, Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde atzīst, ka oficiālā statistika par privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā neatspoguļo faktiskos uzņēmumu ieguldījumus. Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde aktīvi rīkojas, lai atvieglotu uzņēmumiem statistikas atskaišu sagatavošanu, bet, revidentu ieskatā, nepietiekami izmanto iespējas statistikas veidošanā izmantot valsts iestādēm jau pieejamo informāciju par uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ES fondu finansētajos projektos.
Revīzijā konstatējām, ka uzņēmumi, klasteri un kompetences centri kopumā ir nodrošinājuši projektos paredzēto aktivitāšu veikšanu, plānoto projektu rezultātu sasniegšanu un finansējuma izlietošanu atbilstoši projektos paredzētajam. Savukārt Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotās darbības atbalsta pasākumu īstenošanā un to mērķu sasniegšanas uzraudzībā ir pilnveidojamas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir izveidojusi tās īstenoto inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanas un sasniegšanas uzraudzības kārtību, tomēr revidentu konstatētā būtiska plānoto rādītāju izmaiņu nesabalansētība ar pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma izmaiņām liecina par nepilnībām pasākumu rādītāju plānošanā.
Turklāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto atbalsta pasākumu finansējuma izlietojuma progress liecina par plānotā finansējuma neizmantošanas risku, jo uz 2023. gada 28. martu, kad projektu īstenošanai bija palicis 10 % no aktivitātēm plānotā laika, finansējuma atlikums bija vidēji 30 %. Ekonomikas ministrija kompetences centru pārvaldības projekta ietvaros veica tādas funkcijas, kuras jau ir noteiktas Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai iestādei vai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei, turklāt Ekonomikas ministrija nav nodrošinājusi kompetences centru pārvaldības projekta īstenošanu atbilstoši plānotajam, jo projekta ietvaros nav tikušas īstenotas visas plānotās aktivitātes (piemēram – ārējo ekspertu piesaistīšana pētījumu pieteikumu vērtēšanai), tādējādi projekta īstenošanas beigās palika neizmantots finansējums 443 013 euro apmērā jeb 44 % no kopējā projekta finansējuma, kuru savlaicīgas Ekonomikas ministrijas rīcības gadījumā varētu izmantot programmas pamatmērķim – kompetences centru darbības atbalstam. Revidenti secina, ka Ekonomikas ministrijas izveidotais kompetences centru atbalsta programmas īstenošanas mehānisms nav bijis izmaksu efektīvs un Ekonomikas ministrija izmantoja inovāciju atbalstam paredzēto finansējumu tādu funkciju finansēšanai, kas ir jau noteiktas citām institūcijām un tiek finansētas no citiem finanšu līdzekļiem.
Valsts kontroles vērtējumā, kompetences centru atbalsta pasākuma īstenošanas uzraudzību varēja nodrošināt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas līdzīga rakstura pētījumu vērtēšanu un atlasi, piesaistot ārvalstu ekspertus, ir veikusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzītajos zinātnes atbalsta pasākumos.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informāciju par inovāciju un pētniecību veicinošiem pasākumiem uzņēmumiem un zinātnes institūcijām sniedz 11 interneta vietnēs, kuru izveidošana ir izmaksājusi 546 017 euro140 un kuru uzturēšana ik gadu izmaksā ap 254 361 euro141 . Revidentu vērtējumā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pieeja informācijas nodrošināšanā par pieejamo valsts atbalstu nav efektīva, jo atbalsta saņemšanas interesenti aizvien norāda uz pieejamās informācijas fragmentāciju, nepastāvību un nepietiekamību, kas apgrūtina uzņēmējdarbības attīstības plānošanu. Ekonomikas ministrijas atbildībā esošie inovācijas atbalsta pasākumi 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” un prioritārā virziena “Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja” ietvaros tiek finansēti inovāciju veicinoši atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju: - atbalsta pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros”142; - atbalsta pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai143”; - atbalsta pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”144; - atbalsta pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”145; - atbalsta pasākums “Klasteru programma”146; - atbalsta pasākums “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”147 . Šo pasākumu īstenošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika piešķirts finansējums 376 723 492148 euro apmērā, tai skaitā 229 756 806 euro jeb 61 % ERAF finansējums (detalizēta informācija par atbalsta pasākumu finansējumu un tā avotiem 4. pielikumā).
Pasākumu īstenošanai Ekonomikas ministrija izvēlējās atšķirīgus pārvaldības un uzraudzības modeļus (skatīt 10. attēlu). Trīs atbalsta pasākumu – “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”, “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”, “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” – īstenošanas organizēšanu Ekonomikas ministrija uzticēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kuras īstenoto projektu uzraudzību nodrošināja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Minēto projektu ietvaros Latvijas investīciju un attīstības aģentūra nodrošināja atbalsta pasākumu īstenošanas plānošanu un pakalpojumu sniegšanu gala saņēmējiem – uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” projektu īstenošanu nodrošināja uzņēmumi, kas vienlaikus bija arī atbalsta gala saņēmēji. Projektu atlasi un īstenošanas uzraudzību nodrošināja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Par veikto revīziju
Ministrijas vērtējumā veiktā revīzija ir aktuāla, jo sniedz papildu ieskatu un novērtējumu par inovāciju atbalsta instrumentu (programmu) plānošanas aspektiem un sniedz ieteikumus labākai šo atbalstu instrumentu ietekmes uz politikas mērķu sasniegšanu novērtēšanai un mērķētākai atbalsta instrumentu portfeļa izvēlei turpmāk, tai skaitā cenšoties risināt atbalsta pārrāvumu vai atkarības no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējuma jautājumus. Vērtējot izvēlēto laiku revīzijas veikšanai, uzskatām, ka revīzijas laikā izteiktie ieteikumi sniegtu nozīmīgāku ietekmi inovāciju atbalsta plānošanai 2021. – 2027. gada periodā, ja tie tiktu sagatavoti pirms Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NIP2027) apstiprināšanas, kalpojot par papildu ex-post novērtējumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (turpmāk – NIP2020) un iepriekšējā vidēja termiņa perioda (2014. – 2020.) inovāciju atbalsta instrumentiem, kā arī par daļu no exante novērtējumu NIP2027 inovāciju mērķu un prioritāšu definēšanā, un atbalsta instrumentu izvēlē.
Revīzija, kuras laikā tiek sagatavoti ieteikumi inovāciju atbalsta instrumentu ietekmes uz politikas mērķu sasniegšanu novērtēšanai, būtu aktuāla pirms attiecīgās politikas dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem orientētu politikas un politikas mērķu noteikšanu. Vienlaikus, revīzijas laikā izteiktie Valsts kontroles ieteikumi tiks izmantoti, lai pilnveidotu inovāciju atbalsta instrumentus un to rādītāju noteikšanu 2021. – 2027. gada periodā, tostarp novērtētu inovāciju atbalsta instrumentu ietekmi uz inovāciju politikas mērķu sasniegšanu. Par revīzijas secinājumiem Saistībā ar Valsts kontroles secinājumiem attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt NIP2020 noteikto rādītāju sasaisti ar inovāciju snieguma novērtēšanu, ministrija piekrīt, ka, lai arī inovāciju atbalsta programmās ir korelācija ar produktivitātes rādītājiem, turpmāk ar inovāciju atbalstu saistītajās programmās, īpaši liela apmēra grantu atbalstā, būtu nosakāmi tādi atlases kritēriji, kas ir vairāk fokusēti uz NIP2027 noteikto eksporta un/vai inovāciju mērķu sasniegšanu, vai sasaisti ar Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomām, kas tiek veiksmīgi integrēts jaunā perioda atbalsta programmās. Tāpat ministrijas ieskatā, RIS3 monitoringā iekļaujot izvērtējumu par ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā sniegtā pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) un inovāciju atbalsta ietekmi uz NIPP2027 un ZTAIP2027 noteikto P&A un inovāciju politikas mērķu sasniegšanu, būs iespējams savlaicīgi identificēt nepieciešamās izmaiņas P&A un inovāciju atbalsta pasākumos, lai nodrošinātu to pilnveidošanu.
Ministrija piekrīt Valsts kontroles secinājumiem, ka ES fondi nav vienīgais atbalsta rīks inovāciju politikas veidošanai, līdz ar to būtiski ir turpināt izstrādāt prioritāro pasākumu priekšlikumus P&A, inovāciju un investīciju sekmēšanai no valsts budžeta vai citiem avotiem. Ministrijas ieskatā identificētās problēmas saistībā ar lēno atbalsta programmu izstrādes gaitu saistāmās ar dažādu, t.sk. ārējo, faktoru ietekmi, kā, piemēram, jaunā ES fonda plānošanas perioda 2021. – 2027. gadam programmu izstrāde ieilgusi dēļ tā, ka programmu izstrādes procesā stājies spēkā jaunais ES fondu regulējums un attiecīgais nacionālais virsregulējums, paralēli uzsāktas Atveseļošanās un noturības mehānisma investīcijas, notikušas plašas diskusijas ar nozari pārstāvošajām organizācijām, kā rezultātā atšķīrās nozares redzējums, nosacījumu izpildes specifika, sniedzot atšķirīgus viedokļus skaņošanas procesā. Normatīvo aktu projektu saskaņošanas gaitu ietekmēja arī ekspertu nomaiņa, ekspertu atvaļinājumu vai darbnespējas laiks, kā rezultātā tika mainīti nozaru ministriju ekspertu viedokļi vai bija nepieciešamas papildus skaņošanas vienotas izpratnes panākšanai.
Attiecīgi, lai nodrošinātu izstrādātu kvalitatīvus atbalsta programmu normatīvos aktus, ir bijis nepieciešams ilgāks laiks nekā sākotnēji plānots, kas būtu vērā ņemams faktors turpmāko ES fondu plānošanā. Par revīzijas ieteikumiem Valsts kontroles ieteikumi kopumā ir saprotami un tie sniegs ieguldījumu ministrijas darbā, plānojot inovāciju atbalsta politiku. Vienlaikus atsevišķu ieteikumu ieviešanai jāņem vērā arī citi apstākļi kā tikai inovāciju atbalsta ietekme. Par revīzijas ieteikumu ieviešanu Lai sekmētu inovāciju atbalsta ietekmes novērtēšanu uz politikas rezultātu sasniegšanu, ministrija sadarbosies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju 2026. gadā. Izstrādājot RIS3 monitoringa ziņojumu, iekļaus izvērtējumu par ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā sniegtā P&A un inovāciju atbalsta ietekmi uz NIP2027 un ZTAIP2027 noteikto P&A un inovāciju politikas mērķu sasniegšanu.
Balstoties uz secinājumiem, RIS3 monitoringa ziņojumā tiks sagatavoti priekšlikumu nepieciešamajām izmaiņām P&A un inovāciju atbalsta instrumentu pilnveidošanai. Tajā pašā laikā svarīgi akcentēt, ka P&A un inovāciju atbalsta instrumenti ir tikai daļa no rīkiem inovāciju politikas īstenošanai. Var minēt tikai dažus citus aspektus, kas ietekmē inovāciju politikas mērķu sasniegšanu: a) normatīvā vide, piemēram, pastāvošais nodokļu politikas, intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības, jaunuzņēmumu atbalsta, imigrācijas u.c. regulējums un izmaiņas šajā regulējumā, kas var ietekmēt inovāciju attīstību un uzņēmumu izvēli ieguldīt P&A un inovācijās; b) politikas prioritātes un valsts budžeta iespējas – svarīgas politiskas apņemšanās investēt P&A un inovācijās, piemēram, izlēmīgi atbalstot valsts budžeta finansējuma palielināšanu P&A (ārpus citām valstiskām prioritātēm); c) valsts pasūtījuma veidošana P&A un inovācijām ne tikai ar atbalsta programmām, bet arī stratēģiski izmantojot, piemēram, publisko iepirkumu; d) izglītības politika un cilvēkkapitāla politika, kas ietekmē atbilstoša darba spēka pieejamību, kas spētu uzņēmumos attīstīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus; e) starptautiskā sadarbība inovāciju veicināšanai pārrobežu mērogā – uzņēmumu aktivitāte ES līmeņa programmās un pārrobežu projektos; f) uzņēmējdarbības kultūra, uzņēmumu īpašnieku un vadītāju izpratne par P&A un inovāciju sniegtajām iespējām; g) uzņēmumu P&A ieguldījumu un inovatīvo aktivitāšu uzskaite, kā arī citi aspekti.
Visbeidzot, valsts un uzņēmumu apņemšanos un iespējas ieguldīt P&A un inovācijās var būt atkarīga no dažādiem ārējiem aspektiem, piemēram, iepriekš pieredzētā Covid-19 pandēmija vai starptautiski konflikti kā notiekošais karš Ukrainā. Šādu ārēju apstākļu ietekmē var tik pārskatītas gan uzņēmumu (mainīti uzņēmējdarbības modeļi un uzņēmumu uzvedība, atteikšanās no projektiem), gan valsts prioritātes un publiskā finansējuma izlietojama mērķi, piemēram, novirzot valsts finansējumu veselības nozarei vai valsts aizsardzībai. Savukārt tas var novest dažādos politikas dokumentos noteikto inovāciju politikas mērķu sasniegšanas nobīdēm.
Par veikto revīziju
Revīzija ir nozīmīga, jo padziļināti pievēršas vienam no horizontālajiem jautājumiem, kur Izglītības un zinātnes ministrijai nav noteikta koordinējošā funkcija, bet darbības veicamas un rezultāti atkarīgi no dažādu nozaru ministriju un institūciju izpratnes un īstenotajiem pasākumiem. Par revīzijas secinājumiem Izglītības un zinātnes ministrija kopumā neiebilst ziņojumā atspoguļotajai informācijai attiecībā uz identificētajām problēmām – tās ir aktuālas Latvijas inovāciju attīstībai. Papildus ziņojumā izklāstītajam, Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka revīzijā nav ņemta vērā būtiska ministrijas specifika inovāciju attīstības politikas kontekstā: Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības un darbības tvērums un īstenotā rīcībpolitika ir vērsta uz un ietekmē piedāvājuma pusi, tas ir, pētniecības un attīstības cilvēkresursu un pētniecības rezultātu nodrošinājumu, tai skaitā uzņēmējdarbības atklājuma principu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav instrumentu, lai nodrošinātu uzņēmumu tādu dzīvotspēju un konkurētspēju, lai tie darbotos stabili, un tādējādi radītu stabilu pieprasījumu pēc inovācijām. Attiecībā uz revīzijas ziņojumā konstatēto par cilvēkresursiem, revīzijā būtu lietderīgi ņemt vērā arī Eiropas Komisijas izstrādātajā materiālā “Īpašais atbalsts – “Cilvēkkapitāla attīstība pētniecībai un inovācijām Latvijā”191 ietverto informāciju, kurā ir sniegts pārskats par pētniecības un inovāciju sistēmu Latvijā un rīcībpolitikas ietvaru 2014. – 2020. gada periodā. Viens no galvenajiem secinājumiem – vismaz tikpat būtiska problēma kā cilvēkkapitāla sagatavošana ir tā noturēšana, nodrošinot profesionālu darbību savā jomā, lai nezaudētu kvalifikāciju.
Šajā aspektā Latvija saskaras ar būtiskām problēmām: a) mazos un vidējos uzņēmumos nav kapacitātes veidot stabilas, labi atalgotas darba vietas pētniecībā un attīstībā; b) uzņēmumu pieprasījumam pēc pētniecības un attīstības pakalpojumiem ir sporādisks raksturs; c) tas korelē ar uzņēmējdarbības atbalsta investīciju pieejamību.
Līdz ar to zinātniskās institūcijas, kur koncentrējas pētniecības un attīstības cilvēkresursi, saskaras ar izaicinājumu plānot un nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu kapacitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai veiktu zinātnisko darbību, kā arī operatīvi reaģētu uz uzņēmējdarbības sektora pieprasījumiem. Pētniecības un attīstības cilvēkresursu nodrošinājuma jautājumu pastiprina arī globāla tendence attiecībā uz zināšanu pārnesi – tradicionālo licencēšanu arvien biežāk aizstāj līgumpētījumi vai tehnoloģiju tiesību nodošana, jo uzņēmumos trūkst pētniecības un attīstības kapacitātes tehnoloģiski sarežģītu inovāciju ieviešanai. Kā viens no risinājumiem, taču ne vienīgais, būtu plānotā jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana, kura mērķis ir veidot stabilas, integrētas un attīstošas pētniecības un attīstības karjeras iespējas zinātniekiem, vienlaikus apmierinot tautsaimniecības, zinātnes un augstākās izglītības attīstības vajadzības. Taču paralēli ir risināms arī uzņēmumu inovāciju attīstības finansēšanas jautājums, kas nosaka tautsaimniecības sektora pieprasījumu pēc pētniecības un attīstības pakalpojuma.
Tā piemēram, ziņojumā ir izteikts pārmetums, ka “Atbildīgo ministriju spēja nodrošināt papildu atbalstu inovāciju attīstībai ES fondu finansējuma pārrāvuma gadījumā no valsts budžeta ir ierobežota (valsts budžeta apjoms un citu nozaru vajadzības), kas apgrūtina uzņēmumu mērķtiecīgu investīciju plānošanu un rada risku inovāciju attīstības ilgtspējai, inovatīvu uzņēmumu kopienas attīstībai un jaunu inovāciju radīšanai”. Ziņojumā ir formulēts ieteikums “Lai uzlabotu finansējuma pieejamību uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām, kas plāno vai veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, aicinām Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju rast risinājumus, lai nodrošinātu valsts atbalsta pietiekamību un nepārtrauktību inovatīvu produktu radīšanai laikā tai skaitā mazinot politikas īstenošanas atkarību no ES fondu finansējuma”. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir vienisprātis, ka uzņēmumu inovāciju attīstības finansēšanas jautājums ir viens no būtiskākajiem kavējošajiem apstākļiem Latvijas inovāciju vērtību ķēdes darbībā, tomēr jautājums ir vērtējams plašāk, jo aptver arī finanšu sektora būtisku ietekmi un intervences nepieciešamību, kas ziņojumā vispār nav analizēta.
Cita starpā par finanšu sektora potenciālo ietekmi un intervences nepieciešamību arī diskutēts publiskajā telpā. Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējumā šāda būtiska tautsaimniecības un inovāciju attīstības aspekta apiešana ziņojumā padara to nepilnīgu un tendenciozu. Vienlaikus, attiecībā uz darbībām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības un darbības tvērumā, piemēram, zinātnisko institūciju darbības spējas saglabāšana un pētniecības un attīstības personāla noturēšana, vēlamies atzīmēt, ka 2022. gadā un 2023. gadā ir palielināts Zinātniskās darbības bāzes finansējums, kas ļauj pētniecības sektoru būtiski stabilizēt. Tāpat arī ziņojumā nav pietiekami novērtētas finansējuma, tai skaitā ES fondu finansējuma, pārdales, lai mazinātu negatīvo COVID-19 ietekmi uz pētniecības un attīstības sektoru.
Par revīzijas ieteikumiem
Valsts kontroles ieteikumi kopumā ir saprotami un vērtīgi, un var palīdzēt uzlabot auditējamo vidi, bet atsevišķos gadījumos vērojama arī tendencioza pieeja komentāru sniegšanā un nepietiekama uzmanība pievērsta faktiem un sniegtajiem skaidrojumiem, kā rezultātā argumenti balstīti pieņēmumos, nevis konkrētos un pamatotos faktos. Par revīzijas ieteikumu ieviešanu Valsts kontroles sniegtie priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti, iekļauti diskusijās ar iesaistītajām pusēm, lai rastu labākos risinājumus to ieviešanai. Lielākā daļa revīzijas ziņojumā minēto problēmu tiek risinātas jau šobrīd vai ir nonākušas Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanības lokā un risinājumi tiek meklēti. Valsts kontroles ieteikumi kopumā ir saprotami un to ieviešana palīdzēs uzlabot Izglītības un zinātnes ministrijas darbu.
Revīzijas mērķis Revīzijas mērķis ir gūt pārliecību, vai Latvijā tiek nodrošināta inovāciju politikas uzņēmējdarbībā efektīva izstrāde un īstenošana, tai skaitā, vai finansējums inovāciju politikas īstenošanai izlietots efektīvi. Juridiskais pamatojums Lietderības revīzija “Vai uzņēmējdarbības inovāciju politikas plānošana un īstenošana ir efektīva un veicina uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu?” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles 2021. gada darba plānu un Pirmā revīzijas departamenta 2021. gada 1. oktobra revīzijas grafiku Nr. 2.4.1-32/2021.
Revīziju veica revīzijas grupas vadītāji vecākais valsts revidents Egīls Vidžups un vecākā valsts revidente juriste Ilze Ozoliņa, kā arī vecākā valsts revidente Laila Kikuste (līdz 2023. gada 1. martam), valsts revidentes Žaneta Ailte, Naira Anfimova (līdz 2022. gada 13. oktobrim), valsts revidente juriste Ginta Krikščūne (no 2023. gada 9. janvāra) un valsts revidenta palīdze Olga Beāte Persaņa. Revidentu un revidējamās vienības atbildība Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas patiesumu.
Revīzijas apjoms un ierobežojums Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par revīzijas apjomā iekļauto revidējamo vienību – Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras – veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu inovāciju politikas plānošanu, inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanu un izmaksu efektīvu šo pasākumu īstenošanas uzraudzību.
Revīzija veikta par laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, bet inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju izpildes un finansējuma izlietojuma progress vērtēts, pamatojoties uz 2023. gada 28. marta datiem. Revīzijas apjomā iekļauta: - Izglītības un zinātnes ministrija kā vadošā iestāde zinātnes attīstības jomā, kas izstrādā zinātnes politiku, kā arī organizē un koordinē zinātnes politikas īstenošanu; - Ekonomikas ministrija kā vadošā iestāde uzņēmējdarbības un inovāciju jomā, kas atbildīga par inovāciju attīstības politikas izstrādi, organizēšanu un koordinēšanu; - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kā Ekonomikas ministrijas padotības iestāde, kas īsteno pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas un inovatīvu aktivitāšu veicināšanai.
Revīzijas ierobežojumi Ņemot vērā, ka inovāciju politikas pārvaldības jomā revīzijas periodā ir uzsāktas būtiskas reformas, kuru mērķis ir novērst iepriekš konstatētās nepilnības inovāciju politikas plānošanā un koordinēšanā, bet revīzijas veikšanas laikā jaunais pārvaldības modelis vēl nav pilnvērtīgi ieviests, revīzijā netika vērtēta inovāciju politikas pārvaldības modeļa darbība. Lai gan revīzijas laikā tika vērtēta inovāciju veicināšanai sniegtā finanšu atbalsta ietekme uz uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, revīzijā netika vērtēta atbalsta veidā uzņēmēju saņemtā atbalsta izlietojuma likumība un atbilstība atbalsta mērķim.