Vai pašvaldības veicina iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs? - paraugs

Regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi cilvēka veselības uzlabošanā un nostiprināšanā, šķiet, neapšauba neviens. Laba veselība ir būtiska gan cilvēka individuālai izaugsmei, gan sabiedrības un valsts attīstībai.

Kaut arī būtiska atbildība par veselības veicināšanu un nostiprināšanu gulstas uz ikviena sabiedrības locekļa paša pleciem, arī valsts un pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem nozīmīgu atbalstu ar veicinošām, atbalstošām un cita veida iniciatīvām.

Šīs revīzijas uzmanības centrā bija pašvaldību īstenotie pasākumi to iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšanai. Vai pašvaldību organizētie pasākumi, izveidotā infrastruktūra un piešķirtais finansiālais atbalsts ir balstīti uz vispusīgu pašvaldības iedzīvotāju vajadzību apzināšanu? Vai šie resursi ir vienlīdz pieejami dažādām iedzīvotāju grupām? Vai īpaša uzmanība tiek pievērsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus izvērtējām kopā ar pašvaldībām.

Noslēdzot darbu šajā revīzijā, vēlos akcentēt divas lietas. Pirmkārt, pašvaldību sporta dzīves organizatoru un treneru entuziasmu un pašatdevi. Viesojoties pašvaldībās un pārrunājot ar fizisko aktivitāšu īstenošanu saistītos jautājumus, atkal un atkal guvām apliecinājumu šo speciālistu gatavībai bieži vien ierobežotu resursu apstākļos veltīt savu enerģiju un laiku arvien jaunu iniciatīvu īstenošanai un vietējās sabiedrības iesaistīšanai fiziskajās aktivitātēs.

Otrkārt, skats uz sporta dzīvi pašvaldībās ir palīdzējis izgaismot vairākus būtiskus diskusiju jautājumus, kurus Valsts kontrole aicina iekļaut sporta politikas veidotāju un īstenotāju darba kārtībā.

Bērnu agrīnai specializācijai noteiktos sporta veidos ir gan priekšrocības, gan arī trūkumi, par kuriem vairākkārt ir runājuši gan sporta medicīnas speciālisti, gan treneri. Mēs redzējām arī citas šīs pieejas blaknes, ar kurām sastopas pašvaldības: sporta infrastruktūras telpu pieejamības trūkums citām iedzīvotāju grupām un esošo sporta treneru noslodze un jaunu speciālistu piesaistes grūtības. Iespējams, ka ir laiks atkārtoti ieguvumu un zaudējumu svaru kausos izsvērt bērnu agrīnas specializācijas jautājumu.

Dzimumu līdztiesība un vienādu iespēju nodrošināšana abu dzimumu pārstāvjiem ir aktuāls jautājums arī sporta jomā. Revīzijā redzētais uzrāda būtiskas zēniem un meitenēm piešķirto resursu atšķirības. Cik daudz tam pamatā ir objektīvi iemesli, un cik daudz stereotipos par “zēnu sporta veidiem” un “meiteņu sporta veidiem” balstīta gadiem īstenota pieeja? Valsts kontroles ieskatā, šo jautājumu nedrīkst atstāt bez ievērības.

Sagaidām, ka revīzijas ziņojums rosinās gan diskutēt un meklēt risinājumus konceptuāliem jautājumiem valsts līmenī, gan sniegs praktisku atbalstu sporta jomas pilnveidošanā ikvienai Latvijas pašvaldībai.

Liels paldies Jelgavas valstspilsētas, Balvu, Olaines, Saldus un Smiltenes novadu pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, kā arī Latvijas Tautas sporta asociācijas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes pārstāvjiem un Latvijas Televīzijas sporta žurnālistam Raimondam Rudzātam par produktīvo sadarbību revīzijā!

Ar cieņu
departamenta direktors Edgars Korčagins

Motivācija

Veselīga un fiziski aktīva sabiedrība ir priekšnoteikums veiksmīgai attīstībai kopumā. Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropā 1 . Latvija ir arī pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc veselīgi nodzīvoto gadu skaita. Vidēji Eiropas Savienībā sievietes nodzīvo 64,5 veselīgus dzīves gadus, bet vīrieši 63,5. Latvijā šie rādītāji ir teju par 10 gadiem sliktāki – sievietēm 54,3 veselīgi dzīves gadi, vīriešiem – 52,6, kas nesasniedz pat pensionēšanās vecumu. Turpretī Zviedrijā sievietes veselīgi nodzīvo 72,7 gadus, bet vīrieši 72,8 gadus.

Ar fiziskajām aktivitātēm regulāri vai ar zināmu regularitāti nodarbojas 65 % aptaujāto, bet reti vai nekad – 35 % aptaujāto.

Latvijā nedz bērni, nedz pieaugušie nav pietiekami fiziski aktīvi, kā arī viņiem ir raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids

Aptaukošanās izplatības līmenis sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju – Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim5 . Jaunāko pētījumu datos liekais svars ir 58,7 % sieviešu un 60 % vīriešu.

Pieaugušo iedzīvotāju fiziskā aktivitāte tieši ietekmē ne tikai veselību un mūža ilgumu, bet rada ietekmi uz darbaspēka pieejamību, pašvaldības nodokļu ieņēmumiem un ekonomisko attīstību pašvaldībā. Iedzīvotāju veselīgumu ietekmē dažādi faktori – bioloģiskie faktori, ģimeni un mājas vidi raksturojošie faktori, izglītības iestādes vidi (pieaugušajiem – darba vide) raksturojošie faktori, uztura un ēšanas paradumi, kā arī fiziskā aktivitāte.

1. attēls. Veselīgumu ietekmējošie faktori

Ņemot vērā fizisko aktivitāšu rādītājus Latvijas sabiedrībā, ir svarīgi noskaidrot pašvaldību kā iedzīvotājiem tuvākā pārvaldes līmeņa lomu un iespējas radīt priekšnoteikumus, lai veicinātu visu mērķgrupu iedzīvotāju fizisko aktivitāti.

Galvenie secinājumi

Revīzijā iepazītā fizisko aktivitāšu joma pašvaldībās atklāj uz bērniem un jauniešiem, pārsvarā zēniem, orientētu pieeju, kas ir vērsta uz viņu agrīnu specializēšanos dažādos sporta veidos un uz augstas klases sasniegumiem. Vienlaikus revīzijā iegūtā informācija ļauj secināt, ka šāda pieeja ir resursu ietilpīga un rada risku pašvaldību spējai tādu īstenot ilgtermiņā. Tā arī neveicina visu iedzīvotāju mērķgrupu regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, kas ir vienlīdz būtisks sporta politikas mērķis līdztekus bērnu, jauniešu un sporta izcilību atbalstīšanai.

Iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm

Pašvaldībām ir lielas iespējas radīt apstākļus un ietekmēt visu pašvaldības iedzīvotāju iespējas būt fiziski aktīviem, gan nodrošinot piemērotu vidi un infrastruktūru, gan organizējot un nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus, vienlaicīgi neierobežojot komersantu iniciatīvas. Tomēr pašvaldību rīcība ir tikai daļēji efektīva, jo tautas sports, kas var nodrošināt masveidīgāku un plašāku iedzīvotāju iesaisti dažādās mērķgrupās, ir atstāts “pabērna lomā”.

Fiziskajās aktivitātēs netiek iesaistīti iedzīvotāji visos vecumos un mērķgrupās – pieaugušie, vecāki ar maziem bērniem, seniori, iedzīvotāji ar funkcionāliem traucējumiem –, kā rezultātā pašvaldības resursi (infrastruktūra un finansējums revīzijas izlases pašvaldībās 3 723 614 euro apmērā) netiek efektīvi izmantoti visu iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai.

Pašvaldībās fizisko aktivitāšu veicināšanas jomas plānošanu un organizāciju raksturo galvenokārt bērnu un jauniešu, it īpaši zēnu, iesaiste sporta nodarbībās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās. Bērniem un jauniešiem sporta un fizisko aktivitāšu piedāvājumā, infrastruktūras noslodzē un piešķirtajā finansējumā ir “lauvas tiesa”. Netiek apšaubīta resursu nepieciešamība bērnu un jauniešu fiziskajām aktivitātēm, tomēr netiek vērtēta šo ieguldīto resursu uz visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un veselību samērība un ietekme ilgtermiņā. Bērnu un jauniešu īpatsvars iedzīvotāju struktūrā ir apmēram 27424 jeb 20 % no visiem pašvaldību iedzīvotājiem, turklāt ar fiziskajām aktivitātēm profesionālās ievirzes vai interešu izglītības programmās nodarbojas vien 5551 jeb 20 % bērnu un jauniešu, kas ir tikai 4–5 % no visiem pašvaldību iedzīvotājiem.

Pārējām iedzīvotāju mērķgrupām ir atšķirīgas iespējas un pieeja sportam, fiziskajām aktivitātēm un infrastruktūrai pašvaldībās. Vienlīdzīgas iespējas fiziskajām aktivitātēm nav iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem (ap 12 % iedzīvotāju) un senioriem (ap 20 % iedzīvotāju), ņemot vērā infrastruktūras noslodzi un nepielāgotību un atbilstoša personāla trūkumu.

Līdz ar to arī likumsakarīgs rezultāts – Latvijā ar sportu vai sporta spēlēm 61 % iedzīvotāju nodarbojas reti vai nekad un ar citām fiziskajām aktivitātēm reti vai nekad – 35 % iedzīvotāju.9 Protams, ne pašvaldībām vien ir iespējas ietekmēt visu iedzīvotāju paradumu maiņu, tomēr to rīcībā ir iespējami uzlabojumi, lai radītu priekšnoteikumus un veicinātu lielāku iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs.

Sports un fiziskās aktivitātes sniedz dažādus sociālus un veselības ieguvumus, kā arī ir instruments, lai risinātu ekonomikas un dzimumu līdztiesības jautājumus, jo īpaši lai stiprinātu sieviešu un jaunu meiteņu pozīcijas, nodrošinot piekļuvi sporta iespējām, kas palīdz viņām kļūt pašpārliecinātām, pieņemt apzinātus dzīves lēmumus.10 Sports attīsta dažādas prasmes un iemāca tādas vērtības kā godīgums, cieņa pret citiem, cīņas gars, veido personību – disciplīna, laika plānošana, līderība un sadarbība. Pieeja sportam ir arī jautājums par tālākajām iespējām, iespējām veidot profesionālo karjeru, pieeja finanšu resursiem.

Revīzijā redzētais liecina, ka pastāv problēmas dzimumu līdztiesībā, it īpaši sporta veidos, kas tradicionāli tiek uzskatīti par “puišu sporta veidiem”, piemēram, futbols un hokejs, un “meiteņu sporta veidiem”. Kopumā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas izlasē iekļautajās pašvaldībās apgūst 2567 zēni jeb 66 % no kopējā audzēkņu skaita un tikai 1320 meitenes jeb 34 % no kopējā audzēkņu skaita. Taču aina ir pilnīgi atšķirīga konkrētu sporta veidu griezumā. Sporta veidos, kuri prasa lielākus finanšu resursus, vairākums dalībnieku ir zēni, piemēram, hokejs (97 %), smaiļošana (73 %), airēšana (71 %), BMX (81 %). Arī komandu sporta veidos vairākums dalībnieku ir zēni: basketbols (70 %), florbols (92 %), futbols (96 %). Tas parāda būtiskas pašvaldību piešķirto resursu sadalījuma atšķirības dzimumu griezumā, nostādot meitenes nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar zēniem. Tie ir ne tikai komandas sporta veidi, kas audzina jau pieminētās vērtības (komandas garu, sadarbību, līderību), bet arī sporta veidi, kam ir dziļākās tradīcijas un sasniegumi valstī, kā arī lielākais finansējums jau profesionālajā sportā. Tādējādi netieši meitenes no piekļuves gan simboliskajiem, gan faktiskajiem resursiem tiek izslēgtas.

Fizisko aktivitāšu plānošana pašvaldībās

Pašvaldību publiskotā informācija par iespējām iesaistīties fiziskajās aktivitātēs lielākoties netiek mērķēta kādai konkrētai iedzīvotāju grupai, līdz ar to mazāk aktīvās iedzīvotāju grupas proaktīvi netiek uzrunātas iesaistei fiziskajās aktivitātēs. Lai sekotu līdzi aktualitātēm sporta un fizisko aktivitāšu jomā pašvaldībā, iedzīvotajam ir jāseko līdzi vairākiem informācijas kanāliem, kas apgrūtina ērtu informācijas iegūšanu vienuviet. Turklāt pašvaldību izmantotajos informācijas kanālos (informatīvais izdevums, tīmekļvietne, sociālo tīklu profili) ir ļoti maz izglītojošas informācijas (pāris ieraksti gadā) par veselīgu dzīvesveidu un fizisko aktivitāšu nozīmi.

Pašvaldībās attīstības plānošanas procesā iedzīvotāju viedoklis par fiziskajām aktivitātēm netiek noskaidrots aptaujās, kas ir reprezentatīvas un atspoguļo dažādu mērķgrupu vēlmes un vajadzības. Pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, uzdevumi un rīcības ir vispārīgas, piemēram, “Dažādu sporta veidu pieejamības veicināšana”, “Atbalsts augstu sasniegumu sportam un tā popularizēšanai”, “Sporta infrastruktūras attīstība”, un nav izsekojama to sasaiste ar faktiskajām iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām.

No pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem nav iespējams identificēt, kādas prioritātes pašvaldībā tiks īstenotas visu iedzīvotāju mērķgrupu fizisko aktivitāšu veicināšanai un kāda būs veikto darbību ietekme uz pašvaldības un valsts izvirzītajiem mērķiem. Piemēram, iedzīvotāju ar labu veselību nodrošināšana ekonomiskajai aktivitātei darba tirgū pašvaldībā un valstī kopumā, it īpaši, nodrošinot specifiskas valsts varas funkcijas drošības un aizsardzības jomā.

Valsts kontroles ieskatā, nav sinerģijas starp valsts un pašvaldības plānošanas dokumentiem, kā arī praktiskas koordinācijas situācijas uzlabošanai. Turklāt nav sasaistes starp pašvaldību noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem – sporta pasākumu skaits –, un valsts līmenī noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem11 – iedzīvotāju skaits, kas ar zināmu regularitāti iesaistās fiziskajās aktivitātēs. Sporta politikas pamatnostādnēs12 ir norādīts, ka vismaz 25 rezultatīvo rādītāju sasniegšana ir iespējama ar pašvaldību līdzdalību, tomēr dati par iedzīvotāju fizisko aktivitāti pašvaldībās netiek uzkrāti.

Finansējuma plānošana un izlietojums

Nepietiekamas analītiskas uzskaites dēļ nav iespējams izvērtēt, vai pašvaldību piešķirtais un izlietotais finansējums ir veicinājis iedzīvotāju fiziskās aktivitātes pieaugumu un iesaistes masveidību.

Sporta politikā ir noteiktas prioritātes par bērnu un jauniešu sportu un tautas sportu, tomēr valsts un pašvaldību budžetos tautas sportam nav prioritātes. Slēdzot līgumus ar federācijām par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, Latvijas Sporta federāciju padome (turpmāk tekstā – LSFP). nosaka pienākumu ne mazāk kā 30 % no budžeta līdzekļiem novirzīt bērnu un jauniešu sportam, savukārt tautas sportam piešķirtā finansējuma apmērs nav līgumos definēts un LSFP nav informācijas par tautas sportam novirzīto finansējumu. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu veiktu aplēsi tautas sportam pieejamā valsts finansējuma apmērs nav lielāks par 3–5 % no sportam novirzītā finansējuma.

Plānojot un izlietojot finanšu līdzekļus fizisko aktivitāšu veicināšanai, sniedzot pakalpojumus un nosakot līdzfinansējuma apmēru, pašvaldībās nav analītiskas uzskaites un ekonomiski pamatotu datu par sniegto pakalpojumu izmaksām. Apstiprinātajām pakalpojumu maksām nav veikti aprēķini (dažām pašvaldībām nav arī metodikas to veikšanai), kas liedz nodrošināt caurskatāmību un ekonomiski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai. Piemēram, Saldus novada pašvaldībā revidenti ieguva datus tikai par pašvaldības aģentūras “Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs” izmaksām 115 759 euro apmērā sporta pasākumiem, bet pašvaldībā netiek dalīti uzskaitīti citi ar sportu un fiziskajām aktivitātēm saistīt izdevumi.

Valsts kontroles revidenti veica aprēķinus, izmantojot pašvaldībās daļēji pieejamo informāciju, un konstatēja, ka izlasē iekļautās pašvaldības sporta infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai ir izlietojušas 2 120 716 euro jeb 57 %, bet pasākumu organizēšanai izlietoti 1 602 898 euro jeb 43 % no izdevumiem fiziskajām aktivitātēm un sportam.

Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu veikto aplēsi no pašvaldību piešķirtā finansējuma sportam un fiziskajām aktivitātēm vidēji tikai 13 % jeb 208 377 euro ir novirzīti tautas sportam. Tāpat profesionālās ievirzes sporta izglītībā pašvaldībām nav informācijas, cik pašvaldībai izmaksā viena programmas audzēkņa mācību procesa nodrošināšana katrā no piedāvātajiem sporta veidiem. Tomēr pašvaldības ir noteikušas līdzfinansējumu sporta izglītībai ar mērķi disciplinēt apmeklēt nodarbības. Revīzijas laikā tika iegūta informācija no vairākiem avotiem, kas norādīja, ka līdzfinansējums var ierobežot iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, jo pat mazs līdzfinansējums kādai ģimenei var būt šķērslis dalībai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā. Turklāt salīdzinoši mazais vecāku līdzfinansējums un pašvaldību piešķirtās atlaides profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvei rada maldīgu priekšstatu par to, ka profesionālās ievirzes sporta izglītība ir pieejama ikvienam – papildus līdzfinansējuma maksājumiem jārēķinās ar pat vairākus tūkstošus (no 185 euro līdz 4400 euro) lieliem maksājumiem par inventāru, treniņnometnēm un dalību gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās.

Ekonomiski pamatotu aprēķinu esamība pašvaldībās ļautu novērtēt, vai izlietotais finansējums ir radījis ietekmi – palielinājis iedzīvotāju fizisko aktivitāti –, tajā pašā laikā finansējumu paredzot arī aktivitātēm un sporta veidiem, piemēram, orientēšanās sports, nūjošana, skriešana, kas ar mazāku resursu ieguldījumu nodrošina plašāku iedzīvotāju iesaisti. Skaidrība par izmaksām ļautu salāgot pašvaldību budžeta iespējas ar iedzīvotāju vēlmēm un iespējām līdzfinansēt un izvēlēties fiziskās aktivitātes, kas prasa vairāk finanšu resursu, piemēram, hokejs, daiļslidošana, teniss.

Personāls fizisko aktivitāšu pieejamības nodrošināšanai

Pašvaldībās ilgtermiņā ir prognozējamas problēmas nodrošināt pienācīgu skaitu atbilstošas kvalifikācijas speciālistus kvalitatīvu fizisko aktivitāšu organizēšanai, kas rada negatīvu ietekmi uz iespēju iesaistīt šajās aktivitātēs visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Nepietiekami resursi atlīdzībai un intensīvs nodarbību/sacensību grafiks ir rezultējies sekās – pašvaldībām jau šobrīd ir grūtības darbinieku (metodiķu, pedagogu/treneru, organizatoru/uzraugu) piesaistīšanā.

Problēma ar jaunu treneru/pedagogu piesaisti saistās ar ierobežotām karjeras iespējām – normatīvie akti paredz dažādas sporta speciālistu kvalifikācijas kategorijas, tomēr treneru kvalifikācija ne valstī, ne pašvaldībās nav sasaistīta ar saņemamo atlīdzību, kas nemotivē trenerus paaugstināt savu kvalifikāciju. Otrs faktors ir nekonkurētspējīgs atalgojums un saspringts darba grafiks – nodarbības lielākoties notiek darbdienu vakaros, savukārt sacensības – nedēļas nogalēs. Šādu darba grafiku ir sarežģīti savienot ar privāto dzīvi (ģimenes intereses, dažādi citi hobiji).

Tiešu negatīvu ietekmi uz pedagoga/trenera darba laiku un noslodzi brīvdienās rada prasība profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu audzēkņiem piedalīties oficiālās sacensībās, lai sasniegtu rezultativitātes rādītājus savā sporta veidā,15 kas ir nosacījums, lai valsts finansētu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu. Izvērtējot visu sporta veidu nosacījumus rezultativitātes rādītāju sasniegšanā, ir konstatēts, ka obligāta dalība sacensībās sākas ar MT-2 vai MT-3 grupas kvalifikāciju. Šajāsgrupās trenējas bērni, sākot no astoņu gadu vecuma. Savukārt sacensības sporta federācijas organizē arī brīvdienās, taču pedagogiem/treneriem tiek tarificētas un apmaksātas tikai stundas sporta treniņos un sporta sacensībās16, bet ne nokļūšanai uz/no sacensību norises vietas, kas var būt pat simtiem kilometru attālumā. Revidenti iepazinās ar vairākiem pētījumiem, kuros analizēti jautājumi par agru bērnu specializāciju konkrētos sporta veidos un sekām uz fizisko aktivitāti mūža garumā. Arī Valsts kontroles rīkotajā fokusa grupas diskusijā pašvaldību sporta jomas speciālisti norādīja, ka bērnu agrīnai specializācijai konkrētos sporta veidos ir vairāki trūkumi.

Lielākā daļa bērnu, kas piedalās bērnu un jauniešu sporta nodarbībās, nekļūst par profesionāliem sportistiem. Jautri pavadīts laiks un jaunu prasmju apgūšana ir biežāk minētie iemesli, kāpēc bērni iesaistās sporta aktivitātēs. Lielākā daļa sporta veidu, tostarp futbols un hokejs, ir vēlīnās specializācijas sporta veidi, kas nozīmē, ka bērniem vajadzētu koncentrēties uz vispārējo fizisko sagatavotību līdz 12–15 gadu vecumam, kad varētu sākt specializēties.

Būtiskākie ieteikumi

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secinājumiem, sniegti ieteikumi, kas sekmēs plašāku iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, ko raksturo fiziski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieaugums (Eirobarometra dati):

Lai sasniegtu šo rādītāju, Valsts kontrole sagaida, ka pašvaldības sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām (IZM, FM, SPKC) veiks šādas darbības:

• noskaidros iedzīvotāju vajadzības visās mērķgrupās, uzkrās un analizēs datus par iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, noskaidros iedzīvotāju neiesaistīšanās iemeslus, un ņems vērā iegūto informāciju, organizējot fiziskās aktivitātes – sporta infrastruktūras noslodzi plānos atbilstoši visu pašvaldības iedzīvotāju mērķgrupu vajadzībām un izvērtēs dzimumu līdztiesības aspektus;
• apzinās dažādu mērķgrupu informācijas saņemšanas paradumus un veidos atbilstošas informēšanas un izglītošanas aktivitātes;
• izvērtēs sporta un fiziskajām aktivitātēm piešķirtā finansējuma izlietojuma rezultātus, tajā skaitā par dalības fiziskajās aktivitātēs finansiālajiem noteikumiem, kā arī pilnveidos sadarbību ar NVO, uzkrās un analizēs datus par NVO darbības rezultātiem;
• izvērtēs sporta pedagogu/treneru kvalifikācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām, izvērtēs sporta pedagogu/treneru noslodzi, veiks nepieciešamās organizatoriskās un normatīvās izmaiņas fizisko aktivitāšu nodrošināšanā iesaistītā personāla piesaistei;
• izvērtēs dažādu fiskālu un monetāru instrumentu ieviešanu iedzīvotāju masveidīgākai iesaistīšanai fiziskajās aktivitātēs.

Ziņojuma struktūra

Informācija revīzijas ziņojumā izklāstīta šādā secībā:

• revidējamās jomas īss raksturojums ar skaidrojumu, kāpēc fiziskās aktivitātes ir nozīmīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa;
• revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi, sadalot tos trīs būtiskās nodaļās un vairākās apakšnodaļās; katras nodaļas ievadā ir sniegts Valsts kontroles viedoklis secinājumu formā, secinājumus nodaļas tekstā pamatojot ar revīzijas konstatējumiem;
• revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes (mērķis, juridiskais pamatojums, atbildība, apjoms, ierobežojumi).

Vai pašvaldību sporta infrastruktūra ir pieejama visām mērķgrupām?

Pašvaldībās fizisko aktivitāšu veicināšanas jomu raksturo galvenokārt bērnu un jauniešu (apmēram 4–5 % iedzīvotāju) iesaiste sporta nodarbībās profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības programmās un infrastruktūras uzturēšana saskaņā ar noslodzes rādītājiem primāri bērnu un jauniešu nodarbībām un profesionālajam sportam. 87 % pasākumu/sacensību ir bērnu un jauniešu auditorijai.

Dažādām iedzīvotāju mērķgrupām pašvaldībās ir atšķirīgas iespējas un pieeja sportam un citām fiziskajām aktivitātēm. Vienlīdzīgas iespējas fiziskajām aktivitātēm nav iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem (apmēram 12 % iedzīvotāju) un senioriem (apmēram 20 % iedzīvotāju), ņemot vērā infrastruktūras nepielāgotību un atbilstoša personāla trūkumu. Pastāv problēmas dzimumu līdztiesībā – sporto 66 % zēnu un tikai 34 % meiteņu, pastāv stereotipi par “puišu sporta veidiem” un “meiteņu sporta veidiem”.

Ņemot vērā jau tā pastāvošos apgrūtinājumus (transporta kustību grafiki, ceļu stāvoklis, privātā transporta neesamība, maksātspēja), arī telpu noslodzes principi ierobežo iedzīvotāju iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Galvenokārt ir pieejami āra trenažieri un noteiktos laikos sporta laukumi un stadioni. Piekļuve iekštelpām ir sarežģītāka. Piemēram, Smiltenes pilsētā iedzīvotājiem netiek piedāvāts laiks sporta zālēs, Balvos un Jelgavā sporta zāles individuālajiem sportot gribētājiem pieejamas vai nu agri no rīta (darbdienās no plkst. 5.00 līdz 8.00), vai vēlu vakarā (darbdienās no plkst. 20.00 līdz 23.00).

Brīvpieejas objektu ārtelpā izmantošanas iespējas ietekmē Latvijas klimatiskie apstākļi – īsās vasaras, lietains un auksts laiks rudeņos un pavasarī, turklāt piekļuve šiem objektiem nav piemērota sniegotās ziemās. Līdz ar to šī infrastruktūra ir izmantojama pārsvarā vasaras laikā, kad iedzīvotāji tāpat ir aktīvāki, piemēram, dažādos dārza darbos vai atvaļinājumu laikā. Attiecīgi tieši infrastruktūras pieejamība un nodarbības iekštelpās veicinātu lielākas iespējas iedzīvotājiem būt fiziski aktīviem.

Pārvērtējot bērnu un jauniešu, it īpaši jaunāko grupu, nodarbību organizāciju, proti, nedalot tās pa sporta veidiem un organizējot vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, pašvaldībās atbrīvotos resursi (telpas, pedagogu/treneru pieejamība), lai veicinātu pārējo mērķgrupu iedzīvotāju lielāku iesaisti fiziskajās aktivitātēs.

Dažādu iedzīvotāju mērķgrupu iesaisti fiziskajās aktivitātēs ir veicinājis Eiropas Sociālā fonda projekts “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ar finansiālo ieguldījumu izlasē iekļautajās pašvaldībās 2 482 044,20 euro, kas devis ieguldījumu arī iedzīvotāju plašākai iesaistei fiziskajās aktivitātēs, jo tiek piedāvāti pasākumi, kuros var piedalīties cilvēki ar dažādu fizisko sagatavotību, nav nepieciešams īpašs inventārs, pasākumi ir bez maksas. Prognozējams fizisko aktivitāšu un nodarbību samazinājums un pārtraukšana, jo projekta aktivitātes plānotas līdz 2023. gada 31. decembrim un pašvaldībās nav vērtējumu un lēmumu par to gatavību nodrošināt šīs prakses turpināšanu.

Vai pašvaldībās ir atbilstošs personāls, kas nodrošina fizisko aktivitāšu īstenošanu un veicināšanu?

Pašvaldībās ilgtermiņā ir prognozējamas problēmas nodrošināt pienācīgu skaitu atbilstošas kvalifikācijas speciālistus kvalitatīvu fizisko aktivitāšu organizēšanai, kas rada negatīvu ietekmi uz iespēju iesaistīt šajās aktivitātēs visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Nepietiekami resursi atlīdzībai un intensīvs nodarbību/sacensību grafiks ir rezultējies sekās – pašvaldībām jau šobrīd ir grūtības darbinieku (metodiķu, pedagogu/treneru, organizatoru/uzraugu) piesaistīšanā.

Problēma ar jaunu treneru/pedagogu piesaisti saistās ar ierobežotām karjeras iespējām – normatīvie akti paredz dažādas sporta speciālistu kvalifikācijas kategorijas, tomēr treneru kvalifikācija ne valstī, ne pašvaldībās nav sasaistīta ar saņemamo atlīdzību, kas nemotivē trenerus paaugstināt savu kvalifikāciju. Otrs faktors ir nekonkurētspējīgs atalgojums un saspringts darba grafiks – nodarbības lielākoties notiek darbdienu vakaros, savukārt sacensības – nedēļas nogalēs. Šādu darba grafiku ir sarežģīti savienot ar privāto dzīvi (ģimenes intereses, dažādi citi hobiji). Tiešu ietekmi uz pedagoga/trenera darba laiku un noslodzi brīvdienās rada agrīna bērnu specializācija konkrētos sporta veidos un prasība profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu audzēkņiem piedalīties oficiālās sacensībās, lai sasniegtu rezultativitātes rādītājus savā sporta veidā un valsts finansētu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu.

Lai gan normatīvais akts nosaka pedagogu/treneru sertifikācijas kārtību, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, revīzijā tika konstatēts, ka 26 treneriem un izglītības metodiķiem nav spēkā esoša sporta speciālista sertifikāta, kas rada risku, ka šīm personām nav atbilstošas izglītības un/vai kvalifikācijas, kas, savukārt, var negatīvi ietekmēt pakalpojuma kvalitāti, saņēmēju drošību un veselību.

Vai ir noskaidrota un regulāri aktualizēta informācija par iedzīvotāju vajadzībām un interesēm fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā?

Pašvaldībās attīstības plānošanas procesā iedzīvotāju viedoklis par fiziskajām aktivitātēm netiek noskaidrots aptaujās, kas ir reprezentatīvas un atspoguļo dažādu mērķgrupu vēlmes un vajadzības. Pašvaldībās netiek uzkrāti dati par visu iedzīvotāju mērķgrupu vajadzībām un iesaisti. Līdz ar to pašvaldību rīcība neaptver visu mērķgrupu iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs.

Pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, uzdevumi un rīcības ir vispārīgas, piemēram, “Dažādu sporta veidu pieejamības veicināšana”, “Atbalsts augstu sasniegumu sportam un tā popularizēšanai”, “Sporta infrastruktūras attīstība”, un nav izsekojama to sasaiste ar faktiskajām iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, kas ļautu sasniegt konkrētus izmērāmus rezultātus un pašvaldības ietekmi uz iedzīvotāju fizisko aktivitāti. No pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem nav iespējams identificēt, kādas prioritātes pašvaldībā tiks īstenotas visu iedzīvotāju mērķgrupu fizisko aktivitāšu veicināšanai un kāda būs veikto darbību ietekme uz pašvaldības un valsts izvirzītajiem mērķiem.

Piemēram, iedzīvotāju ar labu veselību nodrošināšana ekonomiskajai aktivitātei darba tirgū gan pašvaldībā, gan valstī kopumā, it īpaši, nodrošinot specifiskas valsts varas funkcijas drošības un aizsardzības jomā. Pašvaldību ieguldījuma ietekmes novērtējumu padara neiespējamu sasaistes trūkums starp pašvaldību noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem “noorganizēto pasākumu skaits” un valsts līmenī noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem87 “fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits”, lai gan saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēs88 noteikto pašvaldības ir iesaistītās iestādes vismaz 25 rezultatīvo rādītāju izpildē.