Par veikto revīziju
Revīzija ir nozīmīga, jo padziļināti pievēršas vienam no horizontālajiem jautājumiem, kur Izglītības un zinātnes ministrijai nav noteikta koordinējošā funkcija, bet darbības veicamas un rezultāti atkarīgi no dažādu nozaru ministriju un institūciju izpratnes un īstenotajiem pasākumiem. Par revīzijas secinājumiem Izglītības un zinātnes ministrija kopumā neiebilst ziņojumā atspoguļotajai informācijai attiecībā uz identificētajām problēmām – tās ir aktuālas Latvijas inovāciju attīstībai. Papildus ziņojumā izklāstītajam, Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka revīzijā nav ņemta vērā būtiska ministrijas specifika inovāciju attīstības politikas kontekstā: Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības un darbības tvērums un īstenotā rīcībpolitika ir vērsta uz un ietekmē piedāvājuma pusi, tas ir, pētniecības un attīstības cilvēkresursu un pētniecības rezultātu nodrošinājumu, tai skaitā uzņēmējdarbības atklājuma principu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav instrumentu, lai nodrošinātu uzņēmumu tādu dzīvotspēju un konkurētspēju, lai tie darbotos stabili, un tādējādi radītu stabilu pieprasījumu pēc inovācijām. Attiecībā uz revīzijas ziņojumā konstatēto par cilvēkresursiem, revīzijā būtu lietderīgi ņemt vērā arī Eiropas Komisijas izstrādātajā materiālā “Īpašais atbalsts – “Cilvēkkapitāla attīstība pētniecībai un inovācijām Latvijā”191 ietverto informāciju, kurā ir sniegts pārskats par pētniecības un inovāciju sistēmu Latvijā un rīcībpolitikas ietvaru 2014. – 2020. gada periodā. Viens no galvenajiem secinājumiem – vismaz tikpat būtiska problēma kā cilvēkkapitāla sagatavošana ir tā noturēšana, nodrošinot profesionālu darbību savā jomā, lai nezaudētu kvalifikāciju.
Šajā aspektā Latvija saskaras ar būtiskām problēmām:
- mazos un vidējos uzņēmumos nav kapacitātes veidot stabilas, labi atalgotas darba vietas pētniecībā un attīstībā;
- uzņēmumu pieprasījumam pēc pētniecības un attīstības pakalpojumiem ir sporādisks raksturs;
- tas korelē ar uzņēmējdarbības atbalsta investīciju pieejamību.
Līdz ar to zinātniskās institūcijas, kur koncentrējas pētniecības un attīstības cilvēkresursi, saskaras ar izaicinājumu plānot un nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu kapacitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai veiktu zinātnisko darbību, kā arī operatīvi reaģētu uz uzņēmējdarbības sektora pieprasījumiem. Pētniecības un attīstības cilvēkresursu nodrošinājuma jautājumu pastiprina arī globāla tendence attiecībā uz zināšanu pārnesi – tradicionālo licencēšanu arvien biežāk aizstāj līgumpētījumi vai tehnoloģiju tiesību nodošana, jo uzņēmumos trūkst pētniecības un attīstības kapacitātes tehnoloģiski sarežģītu inovāciju ieviešanai. Kā viens no risinājumiem, taču ne vienīgais, būtu plānotā jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana, kura mērķis ir veidot stabilas, integrētas un attīstošas pētniecības un attīstības karjeras iespējas zinātniekiem, vienlaikus apmierinot tautsaimniecības, zinātnes un augstākās izglītības attīstības vajadzības. Taču paralēli ir risināms arī uzņēmumu inovāciju attīstības finansēšanas jautājums, kas nosaka tautsaimniecības sektora pieprasījumu pēc pētniecības un attīstības pakalpojuma.
Tā piemēram, ziņojumā ir izteikts pārmetums, ka “Atbildīgo ministriju spēja nodrošināt papildu atbalstu inovāciju attīstībai ES fondu finansējuma pārrāvuma gadījumā no valsts budžeta ir ierobežota (valsts budžeta apjoms un citu nozaru vajadzības), kas apgrūtina uzņēmumu mērķtiecīgu investīciju plānošanu un rada risku inovāciju attīstības ilgtspējai, inovatīvu uzņēmumu kopienas attīstībai un jaunu inovāciju radīšanai”. Ziņojumā ir formulēts ieteikums “Lai uzlabotu finansējuma pieejamību uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām, kas plāno vai veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, aicinām Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju rast risinājumus, lai nodrošinātu valsts atbalsta pietiekamību un nepārtrauktību inovatīvu produktu radīšanai laikā tai skaitā mazinot politikas īstenošanas atkarību no ES fondu finansējuma”. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir vienisprātis, ka uzņēmumu inovāciju attīstības finansēšanas jautājums ir viens no būtiskākajiem kavējošajiem apstākļiem Latvijas inovāciju vērtību ķēdes darbībā, tomēr jautājums ir vērtējams plašāk, jo aptver arī finanšu sektora būtisku ietekmi un intervences nepieciešamību, kas ziņojumā vispār nav analizēta.
Cita starpā par finanšu sektora potenciālo ietekmi un intervences nepieciešamību arī diskutēts publiskajā telpā. Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējumā šāda būtiska tautsaimniecības un inovāciju attīstības aspekta apiešana ziņojumā padara to nepilnīgu un tendenciozu. Vienlaikus, attiecībā uz darbībām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības un darbības tvērumā, piemēram, zinātnisko institūciju darbības spējas saglabāšana un pētniecības un attīstības personāla noturēšana, vēlamies atzīmēt, ka 2022. gadā un 2023. gadā ir palielināts Zinātniskās darbības bāzes finansējums, kas ļauj pētniecības sektoru būtiski stabilizēt. Tāpat arī ziņojumā nav pietiekami novērtētas finansējuma, tai skaitā ES fondu finansējuma, pārdales, lai mazinātu negatīvo COVID-19 ietekmi uz pētniecības un attīstības sektoru.
Par revīzijas ieteikumiem
Valsts kontroles ieteikumi kopumā ir saprotami un vērtīgi, un var palīdzēt uzlabot auditējamo vidi, bet atsevišķos gadījumos vērojama arī tendencioza pieeja komentāru sniegšanā un nepietiekama uzmanība pievērsta faktiem un sniegtajiem skaidrojumiem, kā rezultātā argumenti balstīti pieņēmumos, nevis konkrētos un pamatotos faktos. Par revīzijas ieteikumu ieviešanu Valsts kontroles sniegtie priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti, iekļauti diskusijās ar iesaistītajām pusēm, lai rastu labākos risinājumus to ieviešanai. Lielākā daļa revīzijas ziņojumā minēto problēmu tiek risinātas jau šobrīd vai ir nonākušas Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanības lokā un risinājumi tiek meklēti. Valsts kontroles ieteikumi kopumā ir saprotami un to ieviešana palīdzēs uzlabot Izglītības un zinātnes ministrijas darbu.
